Kautrība-pluss vai mīnuss?

vīriešu ir daudz un viņi īar ir cilvēki :D -katram savs. un būtībā jau nav svarīgi, kas patīk puišiem un vīriešiem daudzskaitlī, kad satiec kādu vienu, kuram tevī patīk viss.

Nedz +, nedz -, cilvēki ir dažādi, un ja vien tā kautrība nav uzspēlēta, tad es neko sliktu tur nesaskatu, pat varbūt interesantāk no vienas puses. 8-)

Bet esmu dzirdējusi ka kautrība puišiem bieži tieši patīk. Es tagad nerakstu tieši par sevi bet vispārēji (kaut gan arī esmu pati nedaudz kautrīga)

ļoti atkarīgs no vīrieša un kā izpaužas tā kautrība.
Man jau liekas ka kautrība ir forša lieta līdz tas smagi neiedragā attiecības. Dzīvē kautrība kā tāda ir mīnuss jo bieži vien dēļ tās kautr'bas vien cilvēks palaiž garām labas iespējas dzīves.

MissJoker, kā tu to domā ka varētu iedragāt attiecības?

Nezinu, ko vīrieši/ puiši domā par kautrību, bet uzskatu, ka kautrība traucē! Man sava kautrība ir apnikusi, daudz ko dēļ tās esmu palaidusi garām, nākotnes iespējamajā profesijā arī traucētu! Tik grūti ir sev pārkāpt! Tikt no kautrības vaļā!

MissJoker, kā tu to domā ka varētu iedragāt attiecības?

Ja cilvēks jau ir tik kautrīgs kapat komunikācija ar partneri ir sarežģījums tad tas ar iedragā.
Kaut vai seksa ziņā vai sadzīviskā līmenī.

Ja tu esi tik kautrīgs ka nespēj izrunāties pa problēmām jo kauns vai neerta sajūta par to tad arī attiecīgi tas ilgtermiņā iespaido attiecību līmeni.

Godīgi? Mīnuss.


Nejaukt īstu kautrību ar tiem mīļajiem mirkļiem, kad meitene ir samīlējusies, mazliet nosarkusi, sakautrējusies, bet smaidīga.

Riktīga kautrība nozīmē, ka cilvēks izturas tā, itkā būtu pelēks, neievērojams un garlaicīgs (ja ieksējo pasauli neizdodas ieraudzīt, tad par tās krāšņumu un bagātumu citiem nojausmas NAV).

Sapraata robezhaas tas ir pluss. Labaak kautriigs cilveeks nekaa bezkauniigs.

Lietas kur vaig meitenei būt kautrīgai un ir kur nevar būt kautrīga ;)
Tas piemēram kad esi jau attiecībās normālālās ar
puisi, nebūs forši ka komonikablā ar večiem esi.
Jābūt tādai aturīgai.

Piemēram gultā tavs kautrīgums viņam noteikti nepatiks.

Manuprāt būt kautrigam/ai ir forši :) Protams normas robežās. Bet neko sliktu tur nesaskatu

Man piemēram patīk ir savs kautrīgums(mini pieklājīgais), ir savs tas pofigisms.....tik nepatīk ka nevaru seksā uzreiz tā iekarst....vaig lai māk paņemt..kaisli pamodināt manī

Ja meitene kautrīga, bet puisis arvērts un runīgs, tad ir ok.
Īstās ziepes sākas tad, kad puisis ir kautrīgs un kluss. :D

Uz kautrīgām sievietēm skatās tādi vājāki vīrieši. Tipa viņa stagā tikai džemperos ar kapuci, mati vienmēr astītē, kājās apavi bez augstiem papēžiem un es nezinu kas viņai par vainu. Ar viņu noteikt kaut kas nav kārtībā, bet es gribu iepazīties.

Pārsvarā no puišiem esmu dzirdējusi , ka tomēr patīk tā mazā kautrība, kad par kaut ko nosarkst un tā. Bet nevis tā, ka nevar neviena vārda pateikt.

Teikšu tā, rakstīšu...

Ja rodas nopietnas simpātijas, tad tās rodas kāda iemesla dēļ.. vai tas ir kautrīgums, noslēpumainība, izskats.. Tas var būt jebkas.. Un tas nevar būt traucēklis tam, lai atrastu saskanīgu cilvēku 4 LOVE..

Kautrība var traucēt tādā ziņā, ja šī meitene vēlās iepazīties, un staigā uz randiņiem.. Ne kurš katrs vīrietis būs priecīgs, un ieinteresēts atraisīt kautrīgu meiteni.. Par kautrību sliktāka ir zema pārliecība.. Ja meitene ir kautrīga, bet ar pārliecību, un tas kas vajadzīgs, ir neliela uzticība, pacietība.. Tad viss ir ok..
Bet ja meitene ir zemu pārliecību + kautrīga.. Tad retais ar viņu čakarēsies :P

Ja man būtu jāizvēlās starp komunikablumu atvērtību un kautrību, labāk gribētu būt komunikabla persona. Bieži ar tādu kā skaudību noraugos uz tādiem. Tik nepiespiesti, aktīvi, spējīgi viegli runāt publikas priekšā... Viņiem ir tik daudz iespēju! (t) Kāpēc es tāda nevarētu būt? :-/

Dēmon

Tā ir problēma Latvijas sabiedrībā. Visiem patīk uzbrukt cilvēkiem, kuri ir nepārliecināti par sevi, nevis iedrošināt viņus un uzmundrināt .. Nav tik attīstīta un saliedēta tauta. Visi ir tendēti pašlabuma gūšanai, nevis kopējiem mērķiem un attīstībai. Tāpēc noslēgtie, kautrīgie tiek stumti maliņā. Mums tas zupas šķīvītis ir maziņš, un visiem vietas pie galda nepietiek, tas arī jāsaprot.. Nekaunīgākie, apķērīgākie, drošākie tikai tiek pie labumiem.. Tas ir jāsaprot.. Latvijā neviens nepalīdzēs, ok, izņemot tuviniekus.. Jācīnās pašam .. Un jāmet pie malas kautrība :D
Savs viedoklis nav jābaidās izteikt! vienalga cik skaļi, un cik pretrunīgi ;)
te pa pilnam dauņu, kurus vajag pamest lejā, gan no amatiem, gan vietas sabiedrībā utt. .. Bet kautrīgie vienkārši klusē.. Ir jārīkojās, ir jābeidz klusēt un sēdēt maliņā ;)
Labi ka Tev tikai 20, un esi nevainīga.. Tas liek domāt, kad brdī, kad satiksi puisi, tiksi izdrāzta.. Tev pārliecība atnāks pati par sevi. ..

Nu ir tā ka es esmu nedauz kautriga. Bet lielā mērā atkarigs no cilvekiem ar ko esmu. Piemeram ir dazas draudznes kuru klatbutne atraisos uz 90 %. Bet simpatijas klatbutne vienkārši nevaru. Vins ir loti atvērts cilvēks, nav kautrīgs, komunikabls un tā. Kad esmu majas tad dažkārt iztelojos par ko mes vareru runāt un ko darīt, un apsolos ka nebuau vairs kautriga bet satiekot vinu viss. Esmu diezgan kautriga un īpaši pati sarunas neuzsāku. Taču vins man diezgan biezi raksta un rakatot dažreiz ļoti jauki izturas. Kā jums šķiet ko man darīt ar to sasodīto kautrību? Es negribu pati tāda but bet kad satiekos ar vinu tad mani kaut kas sasledzas uns viss. Varbūt lieki piebilst bet pedeja laika es kafiju nedzeru no kuras itka rodas enerğija un varbūt no tās es aktīvāka atkal paliksu? :D. Un jā, kā jums šķiet viņam tā kautrība ka plus vai minus ir, zinu ka neko daudz seit neuzrakstijh bet tomēr? No malas parasti vieglak redzams, nezinu..