Nopietni nākotnes plāni pirms mīlestības?

Dionysus, man ir jūtas pret viņas, viņš man nekādā ziņā nav vienaldzīgs. Bet es tās nevaru defināt par mīlestību.

Varbūt tu pati meklē attaisnojumu/šķērsi lai nevajadzētu ko nopietnāku veidot? Ja ir mīlestība, tad tā nav jādefinē vai obligāti jaizsaka vārdos, pēc apraksta vīrietis tevi mīl, bet tu neesi pārliecināta par savām jūtām. Labāk saproti pati vai tu ar viņu vēlies būt kopā, vai tomēr emocijas nav tik spēcīgas.

Es ļāvos savām jūtām, riskēju, sākām dzīvot kopā pēc 3 nedēļu kopābūšanas. Pēc pusgada varēju sev atzīt, ka patiešām mīlu. Pagaidām veiksmīgi viss notiekas. Karsta mīlestība sākumā jau arī negarantē mīlu līdz kapa malai.

Kamēr briesti nopietnam solim, palasi grāmatu "5 mīlestības valodas".
Tas, ka tu gribi runāt par jūtām un emocijām un dvēseli, nebūt nenozīmē, ka arī otrs cilvēks to grib, jo TAS NAV VIŅA MĪLESTĪBAS IZPAUSMES VEIDS.
Man liekas, ka lielākā kļūda, ko var attiecībās pieļaut, ir gaidīt no otra to, ko viņš nevar tev iedot. Manējais nu nemūžam negrib runāt tās "dvēseles sarunas" - tad nu laiku pa laikam aizeju ar draudzenēm uz kafūzi izrunāt kkādas lietas utt. Bet viņš sagaida mani pēc garām darba dienām, kad aizsēžos darbā ar vakariņām un sačubina, kad esmu kašķīga un tas man tieši to, ka viņš mani mīl arī parāda!

PS neizklausās, ka esi gatava dzīvot kopā, tas tik tā, mans novērojums. Nesazāģē čali gabalos, par to, ka nelej tev serenādes ausīs, bet pieņem to, kā viņš tev to parāda.

Ja ir mīlestība, tad tā nav jādefinē vai obligāti jaizsaka vārdos

tam nu gan es nevaru piekrist... ja mīl, kāpēc tad to nevar pateikt

Nevis neesmu gatava dzīvot kopā, bet es esmu tāds cilvēks, kas viņu ļoti nopietni apsver. Es nepieņemu lēmumus tā, čiks un viss. Man tas ir nopietns solis veidot ģimeni ar šo vīrieti. Tāpēc, jā, man ir svarīgi to veidot kopā ar vīrieti, kas patiešām mīl.

Nē, es vispār viņu nezāģēju. Šitā jau es tikai te runāju

Varbut vins to vel negrib teikt? Milet mil, bet varbut gaida ipasu dienu, lai to pateiktu. Nesaprotu, kapec tu esi ta ieciklejusies uz tiem vardiem, citreiz puisis to tikai pec gada pasaka, bet sis virietis tev visu citu ir gatavs dot pirms pateikt sos vardus.

ja mīl, kāpēc tad to nevar pateikt

Tev taču meitenes saka, ka nu nav visi vienādi. Citi neuzskata par vajadzīgu to pateikt skaļi, bet izrāda kā savādāk. Īpaši, ja Tu pati nevari definēt, ka/vai mīli, kādēļ Tu gaidi to no viņa?
Ja vēlies, padzīvojat kopā. Bieži vien spēcīgākās jūtas un mīlestība veidojas palēnām. ;-)

Tev 2 lapas jau tiek doti padomi un ieteikumi, bet tu izlasi un tikai mal savu. Tas, ka tu gribi runāt par jūtām, nenozīmē, ka vīrietis grib. Vārdi neko nenozīmē.

Man tieši nepatīk, ja vārdiski izsaka jūtas, jo tas tiešām neko nenozīmē. Un esmu pat aizliegusi jebkādus saldos tekstus izmantot, tas viss liekas tik nenopietni. Ir daudz patīkamāk, kad izpaužas ar darbiem, bez jebkādiem mīļvārdiņiem.

Tad ko man darīt, vienkārši dzīvot tālāk. Piekrist kopdzīvei un laulībai. Un vienkārši baudīt viņa darbus. Un negiadīt vārdus. Vai tā?

Nu un viņš tev pateiks "Es tevi mīlu!". Ko tu teiksi pretī? "Paldies?" Šie vārdi prasa atbildēt ar tiem pašiem vārdiem. Tu nevari vēl pateikt, ka viņu mīli. Tad ko tu teiksi? Melosi?

Nu pasaki vīrietim, kas tev nepatīk vai šķiries, ja nespēj pieņemt veidu kādā viņš izpauž jūtas, jo spiest vārdus no cilvēka mākslīgi diez vai visu mūžu gribēsi. Un sūdzēsies regulāri forumos, ka vīrietis kaut ko nedara tev pa prātam.

Piekrist laulībām varbūt nē, ja jau tiekaties vien dažus mēnešus. kopā padzīvot nebūtu nekas slikts, iepazītu viens otru vairāk, ieraudzītu, kāds otrs ir ikdienā, labās un sliktās īpašības.
Tu pati teici, ka nezini, vai viņu mīli, iespējams viņš arī vēl nezin, varbūt nav gatavs to pateikt, vai arī vienkārši, kā jau te meitenes teica, neuzskata, ka šie vārdi ir tik svarīgi, ja mīlestība tiek parādīta ar darbiem. neprasi to no viņa, kad pienāks īstais laiks, viņš to pateiks :-)

Cik ilgi tiekaties jau? Šīs bija tas pats puisis, kurš vairāk neved uz randiņiem? :D
Nesaskatu neko briesmīgu, ja nav vēl atzinies mīlestībā, varbūt baidās teikt, vai arī nav no tiem, kas to apliecina ar vārdiem,bet darbiem. Nav jau vērts no cilvēka spiest tos vārdus ārā, ja viņš pats nav gatavs to pateikt.

Paldies, meitenes, par padomiem un viedokļiem!

Darbi ir daudz svarīgāki par vārdiem. Ir tādi, kuri atzīstas mīlestībā simts reizes dienā, bet tie ir tikai tukši vārdi. Es arī nekad neesmu teikusi, ka kādu mīlu. Gluži vienkārši neesmu tāds cilvēks, man riebjas banalitātes un salkani vārdi, savas jūtas pierādu ar darbiem. Skaisti runāt māk visi.

Nevajag visu uzreis sasteigt!

Pirmkārt ja nejūties kopdzīvei gatava, tad tā ar pasaki, ka vel gribi kārtīgi iepazīties pirms ievācaties kopā dzīvot.

Tas ka kopā dzīvojat nenozīmē ka uzreiz jāprecas, var arī kopā padzīvot un tad redzēt vai vispār gribi ko vairāk ar partneri. Kā arī tas ka dzīvo kopā nenozīmē ka arī uzreiz bērni jātaisa lai būtu pilnvērtīgas attiecības, tam visam jānāk ar laiku, izlemjot par labu šīm rīcībām.

Tu jau te esi aizskrējusi tik tālu ka sajūta ka pirmajā dienā kā ievāksieties kopā dzīvot tā jau jābūt ir gredzenam pirkstā un bēbim vēderā.

Un nevienam tādi lēmumi nav čiks un gatavs, visi mērs pārdomājam ko un kā, bet līdz galam tu nekad nevari būt pārliecināts ka viss izdosies, vienalga vai ir tā lielā mīlestība no pirmā acu skatiena, vai arī nē.

Reizēm pat rozā brilles aizmiglo acis tā ka nemaz neredzam visu to slikto utt. kas cilvēkā patiesībā ir, vot tad ir traki ja izdomā ar tādu precēties un bērnus radīt, a pēc tam rozā brilles sašķīst un nezini kur likties.

Un ja pat arī viss nākotnē neizdodas, kas liedz šķirties? Kas liedz nedzīvot kopā? Kas liec lauzt laulību? Galvenais pirms tam labāk nesataisīt jau bērneļus lai viņiem nebūtu jācieš.

Pirmkārt pārvākties Tu vari...tā ātrāk uzināsi vai ir Tavs īstais cilvēks


Un tad jau redzēsi vai gribēsi izvākties vai precēties ar viņu :p

Un jā piekrītu meitenēm. Kā var gribēt lai saka ka mīl Tevi...ja Tu pat atbildēt nevarēsi ar to.


Un nesaka ka mīl Tev,i noteikti tapēc ka redz ka neesi pārliecināta par to ko dari-ka tiecies ar viņu.
Viņs Tevi noteikti mīl...tas ka viņš grib kopdzīvi ar Tevi...tas no veča ļoti daudz nozīmē

Man ir radies priekšstats, ka autore ir ļoti jauna meitene, kura cer, ka visa dzīve viņai būs kā filmās un ir sarūgtināta, jo realitāte izrādījusies savādāka.
Tāda sajūta, ka viņai šķiet, ka ja tagad piekritīs ar to puisi dzīvot kopā, tad viss - rīt kāzas, parīt dzemdības un pēc tam visu mūžu pamperu kalni un netīri trauki.

vienkārši dzīvot tālāk. Piekrist kopdzīvei un laulībai. Un vienkārši baudīt viņa darbus. Un negiadīt vārdus. Vai tā?

Labāk tā, nekā tad, kad vārdi ir, bet darbu nav.

Mīlestība nesākas no dienas, kad tas ir pateikts. Kāpēc nevar pateikt? Tāpēc, ka cilvēki ir dažādi. Daži to nepasaka nekad. Viņš varbūt nesaka, jo jūt, ka neesi pārliecināta vai vēlies attiecības ar viņu. Tad kāda jēga teikt?