Sveikas!
Ilgi lasu diskusijas un nu nolēmu piereģistrēties, jo ir kāda lieta, kura mani nu jau kādu laiku nomāc, bet ar draudzenēm, arī ar ģimeni, par to runāt nevēlos. Esmu ilgu laiku to turējusi sevī, bet nu jūtu, ka gribu dzirdēt kādu vērtējumu no malas, iespējams, padomu, ieteikumu.
Tātad ar puisi iepazinos jau pirms laba laika, jau vairāk kā gadu esam kopā, sākums, protams, ideāls, sapņu puisis, līdz kādu dienu situācija sāka šķist aizdomīga, iedomājos pārskatīt viņa atvērto e-pastu un manas ļaunākās aizdomas apstiprinājās - puisis ir iekūlies kredītos, kurus nespēj nomaksāt, regulāri nāk atgādinājumi, brīdinājumu vēstules, arī sms un, šķiet, reiz pat vēstule arī uz mājām. Protams, pieprasīju paskaidrojumus kas un kā, daļēji tos arī saņēmu, kredītus ņēmis, kad vēl nebijām kopā muļķīgu iemeslu pēc (ne mašīnai, studijām, mājoklim vai kam līdzīgam, kur šos kredītus vēl varētu attaisnot).
Teicās visu pēc iespējas īsākā laika posmā nokārtot, vienu reizi vēl uzķēru, ka ir ņēmis kredītu, kad jau esošos nespēja atdot. Protams, kašķis, bet tik bieži netikāmies un līdz ar to baigi par viņa kredītiem vairs nedomāju, bet pēdējajās nedēļās situācija ir daudzkārt pasliktinājusies.
Kā saņem algu, tā visu atdod kredītos, ierosinu kaut kur brīvdienās aizbraukt - vai nu man viss jāapmaksā, vai nu nekur nebraucam. Dzīvo uz vecāku rēķina, vecāki, domāju, par kredītiem arī nojauš, bet nu nemaksās jau viņa vietā. Reizēm pajautāju, lai braucot ciemos nopērk kādu nieku, bet tad atklājas, ka viņam nav pat nieka eiro, ja ierosinu ko pasākt, uzreiz pasaka, ka viņam nav naudas.
Ar viņu, protams, runājusi esmu. Viņš saka, ka tās visas ir tikai un vienīgi viņa problēmas. Esmu prasījusi parādīt e-pastus, nosaukt parādu kopsummas apmērus, bet viņš man neko nesaka, tikai to, lai liekos mierā, ka tās ir viņa problēmas, ne manas. Es vēlos saprast, cik liels ir parāds un vai nav tā, ka viņš maksā tikai %, vai tikai pagarina, vispār vēlos saprast, vai tos kredītus tuvākajā laikā ir iespējams atdot. Viņš kategoriski atsakās šo informāciju man izpaust, kas man liek domāt, ka nepatikšanas ir daudz lielākas, nekā man varētu šķist.
Es vēlos nopietnas attiecības, kopdzīvi, bērniņu .. man ir laba izglītība, darbs, vēlos sev līdzvērtīgu puisi. Tajā pat laikā man ir stipras jūtas, un ja ne šis, viņš tiešām būtu labs puisis. Mani viņš vienkārši dievina, visādi citādi izturas ļoti jauki, bet, nevaru pieņemt to, ka viņš ir iekūlies tādās nepatikšanās, neapdomīga dzīves veida dēļ. Prāts man liek visu pārtraukt, sirds - turpināt.
Paldies, ja kāda šo visu izlasīja. Sīkākas detaļas laikam nevēlos atklāt, jau nu kādai ir kas iesakāms, bijusi līdzīga situācija vai kā savādāk - priecāšos dzirdēt skatījumu no malas.