Bojājums un auto ir tāds, kurā ir vērts ieguldīt. Tas nav tik katastrofāls un mašīna nav pilnīgi samīcīta. Bet nu nav arī gluži tikai tā, ka jāpiekrāso. Ir arī jātaisno sāns (vai jāmaina, ja nevar iztaisnot).
Bet vispār esmu šokā par ceļu policiju. Manā acu priekšā pretējā puse iedeva policistiem naudu, es redzēju reāli naudu un stāvēju blakus. Bez nekādas raustīšanās tā tika pieņemta un, kad es pateicu, ka es visu redzēju, man pateica, lai nemaisos. Tad viņi viens otram paspieda roku un viss "bija nokārtots". Man likās, ka kaut kas tāds notiek tikai filmās. Policija bij tik pārliecināti par sevi, es viņiem sāku braukt augumā, ka es visu redzēju, viņi teica, ka viņus tas neuztrauc, ka es varu pat neturpināt runāt, viņi man neko nepaskaidros un ņirdza savā starpā. Uzrakstīja protokolu, ka es esmu vainīga un lieta darīta. Man bija divi liecinieki, kuri gāja tajā brīdī garām un tos vispār izsmēja un pateica, ka viņi var rakstīt cik iesniegumus vēlas. Nesaprotu, vai likties mierā, vai celt to lietu augšā. Jo roka roku mazgā un, kur garantija, ka ejot un rakstot iesniegumu par kukuli, neiekulšos pati vēl nepatikšanās un tikai sabeigšu nervus.