Dabūja un viss?

Manuprāt, autore meklē problēmu, kur tās nav. Ja tev patīk būt kopā ar šo cilvēku un tev šis cilvēks nav vienaldzīgs, tad nav nozīmes, kur jūs pavadāt laiku kopā - mājās, restorānā, uz ielas, mašīnā vai jebkur citur. Galvenais - kopā. Ģimenes dzīvē pārsvarā kopābūšana notiek tieši mājās.

Sūdīgi pavadīt laiku es varu arī viena pati.

Tātad nav īstais vīrietis Tev trāpijies, ja šitā vari pateikt. Ja būtu, Tev būtu vienalga, dīvāns vai restorāns, tas viss būtu labi pavadīts laiks.

ja būtu "dabūja un viss" variants, tad domāju, ka čalis arī pie sevis baigi neaicinātu.

Sveika, Apsnigusi!
To visu nāktos uzņemt vieglāk.
Visam ir izskaidrojums.Vienkārši tas viss ir mazliet pa tālu aizlaists.
Pirmkārt, ir SKAIDRI puisim jāpasaka.Jānosprauž robežas.Saki, šodien iešu uz salonu, nu Jūsu sieviešu lietas, saved sevi kārtībā, atšķiries varbūt viņam pietrūkst Tevis tādas, kāda Tu biji pašās attiecību sākumā.Nekad visu nevel uz puišiem, no sākuma nepieciešams analizēt, kur varētu būt problēmas.Redzi, sākumā teici:" Tikai braucu pie viņa, visi skandina, nebrauc neskrien pakaļ, loģiski ka tāda būs visu cilvēku attieksme.Bet pēc tam atklāt ka Tu nevēlies lai viņš pie Tevis brauc, jo vieta kur dzīvo, viņam neliksies diezko piesaistoša? Vai tur ir PROBLĒMA? Ja cilvēku mīl, tad tas kur otrs dzīvo ir otršķirīgs.Viņš var arī domā, ka Tu kaut ko slēp. Tālāk, teici:" ka Jums nav seks, romantikas, tad atkal visi KĀPĒC? Visu dabūja un viss.Bet, beigās pasaki, ka tas dēļ tā ka bijāt iekarsuši un radās tur problēmas, saberza vai infekcija.Redzi, nekas nav nemaz tik slikti kā pasniedz to puisi.Visam ir attaisnojums.Tas tā īsumā..
Veiksmīgu vakaru! ;)

Alexxa, eju uz randiņiem, jo man patīk tas cilvēks un gribu būt kopā, bet tai pat laikā gribu arī forši pavadīt laiku. Sūdīgi pavadīt laiku es varu arī viena pati. Priekš tā man vīrietis nav vajadzīgs :D

Un kas tālāk? Tikai runāšana? Vairs nekādas romantikas, nekādu randiņu? Plika ikdiena un sadzīve?

Tālāk nekādu randiņu. Romantiku no šitā ar mietu neizdauzīsi.
Jā, tālāk ikdiena. Bet ikdiena ir tik plika, cik paši to tādu pataisa. Ja aptrūkstās tēmas par ko runāt, vai tās visu laiku ir vienas un tās pašas, tad jā, droši vien ir garlaicīgi. Bet mums vienmēr atrodas ko parunāt, tāpat mājās spēles spēlējam un kopā daram daudzas citas lietas. Kad trāpīsies īstais, nebūs svarīgi, ka randiņu nav.
Te jau rodas jautājums - Tu uz randiņiem ej pēc puķēm un paēst, vai tomēr iepazīt to otru cilvēku? (t)

Apsnigusi - izklausās, ka jums ir pārāk atšķirīgas intereses... un tev pašai nav lielas intereses par puisi.. respektīvi - nav īstais! ;) ar to izskaidrojama garlaicības sajūta!

Reāls piemērs no pēdējām 2 dienām. Es atbraucu pie viņa. Viņš saka, ka jāiet uz veikalu un jātaisa vakariņas. Ok, es piekrītu, bet saku, ka pēc tam iziesim ārā pastaigāties. Pēc vakariņām jau bija pārāk vēls un pārāk tumšs, līdz ar to nekur mēs protams neaizgājām.

Nākamajā dienā es atkal atbraucu. Viņš saka, ka šovakar gan visu, ko es gribēšu. Kā tad... Vakars beidzās ar to, ka mēs skatījāmies basketbolu. Nu viņš skatījās viens, jo es pie kaut kā tik garlaicīga varu vien aizmigt.

Alexxa

Jūs uz tā klusējot paēdat, klusējot skataties filmu un tad ejat gulēt?

Parasti ir tā, ka es atbraucu pie viņa. Tad ir kopīgs veikala apmeklējums. Tad gatavojam vakariņas. Paēdam. Pēc tam duša. Tad gultā skatāmies filmu. Pamīlējamies. Guļam. Ceļamies. Es braucu uz Rīgu, uz darbu.

Izklausās kruta, ne? :D

Man ar tagadējo visa randiņošana bija viens kopīgs boulinga apmeklējums. Viss.

Un kas tālāk? Tikai runāšana? Vairs nekādas romantikas, nekādu randiņu? Plika ikdiena un sadzīve?

Nolūki jau viņam nopietni, aicina pie sevis dzīvot, plāno ģimeni un tamlīdzīgi.

Runa ir par to, ka bija randiņi, izklaides un tamlīdzīgi. Bet, līdzko sākām seksuālas attiecības, tā sākas vakariņas un mājas dzīve.

Kaut kur jau izejam ārā, aizbraucam, bet ne tā, ka ļoti aktīvi

Jap, meitenēm taisnība - viņam liekas, ka viss ir iekarots un tagad jāsāk būvēt ģimeni.

Bet jums tādas attiecības reāli liekas interesantas? Godīgi

Jūs uz tā klusējot paēdat, klusējot skataties filmu un tad ejat gulēt?

Man ar tagadējo visa randiņošana bija viens kopīgs boulinga apmeklējums. Viss. Mums nevajadzēja neko - varējām stundām runāties par dažādām lietām. Joprojām to varam. Pa laikam apmeklējak kādu pasākumu, kaut kur aizejam. Bet ne katras brīvdienas.

Ja pati nesāksi ar puisi runāt par to, kas Tevi nomāc, nekad neuzzināsi, vai nevar to labot.

Laimīgās attiecībās ir prieks pat būt vienā telpā, katram darot pilnīgi ko citu. Galvenais - kopā. Bet autorei iesaku pašai ierosināt kādu aktivitāti.

carrrie, mums pirmo nedēļu bija diezgan daudz seksa, ka man tur viss par daudz noberzās, līdz ar to iekaisa. Dēļ šīs ginekoloģiskās problēmas tagad arī nemīlējāmies kādu laiku.

Es viņu nekad vēl neesmu aicinājusi pie sevis. Man ne pārāk patīk, ka pie manis nāk kāds.

Apsnigusī - kurš tev liek pie viņa braukt un palikt pa nakti? Pie sevis negribi vest, pie viņa negribi braukt... Nu tad izdomā, ko tu īsti gribi?! Ja ir garlaicīgi - runā ar viņu, varbūt viņš tiešām ir "mājas" cilvēks un nebūt negrib katru vakaru braukt uz kafejnīcām, kino, utt. Mīlestības un jūtu izrādīšana nav tikai randiņi, kafejnīcas, ziedi un kino!

P.S. Manu attiecību sākumā mana draudzene man jautāja - kā Tev neapnīk būt ar viņu visu laiku kopā.. (un tas ietvēra - domāt, ko ēst vakariņās, skatīties filmu, utt.) uz ko es atbildēju, ka droši vien tāpēc, ka mīlu. Ja esi kopā ar īsto cilvēku, tad arī ikdienas rutīna un jebkurš kopā būšanas brīdis sagādā prieku..

Neuzskatu, ka tik agri sadas attiecibas ir normalas - pec gada kopbusanas varbut. Man pirmais attiecibu gads vispar saistas ar milesanos visur, kur sagribas, randinosanu (ari kopa dzivojot), ar parsteigumiem un aplidosanu.

Virietis ir labi iekartojies. Un vel divainak skiet, ka sekss ka tu rakstiji nav 2 nedelas bijis. Attiecibu sakuma tacu to vien gribas ka lekt tam otram virsu.

es arī nebūtu apmierināta ar rutīnu un iniciatīvas neizrādīšanu no vīrieša jau pēc mēneša kopš attiecību sākšanās. man vispār šķiet, ka abiem regulāri pie tā ir jāpiedomā, kā otru pārsteigt, iepriecināt, kā ienest svētkus ikdienā - tikai tad var izdoties lieliska un laimīga kopdzīve.
Šajā gadījumā izskatās, ka sievietei ar vīrieti ir garlaicīgi un neinteresanti jau pēc mēneša kopā būšanas - kas tad būs tālāk?

Es īsti nesaprotu, ko tu gribi. Pati rakstīji, ka sākumā vīrietis darīja to, darīja šo, veda te, veda tur - respektīvi, bija tas, kurš visu organizēja un plānoja (vismaz tā izklausās). Ok, varbūt sākumam tas ir pieņemami, bet zini, divu cilvēku attiecībās, kur tikai viens no abiem ir tas, kuram mūždien kaut kas jāplāno un jāierosina, agrāk vai vēlāk no tā nogurst. Kur problēma pašai kaut ko ierosināt nevis gaidīt, ka atkal vīrietis visu izdarīs? Pieņemu, ka viņš nemaz nav informēts, ka tevi kaut kas neapmierina esošajā situācijā. Ir cilvēki, kas var gadiem nodzīvot nemainīgā rutīnā to pat nepamanot, kamēr kāds no malas neiebaksta ar pirkstu.
Kas attiecas uz braukšanu pie viņa - ieminies, ka kādreiz gribētu, lai viņš paliek pārmaiņas pēc pie tevis (vienkārši pasvied ideju, pat ja patiesībā tev nemaz tik ļoti to nevajag). Jau no viņa pirmās reakcijas daudz kas būs skaidrs.

Nerea, ok, vēlāk... kaut kad vēlāk arīs ākas ikdiena. Bet ja tas notiek jau pēc mēneša? Ja jau pēc mēneša vīrietis grib dzīvot kopā, katrs vakars ir iešana uz veikalu un vakariņu gatavošana un uztver tevi bez maz vai sievu, kura vairs nav jāvadā pa randiņiem, kurai vairs nav jābrauc pakaļ, jo viņai taču ir savs auto un izdevīgāk, ja viņa pati pie tevis brauc

Attiecības nav domātas interesantumam. Attiecības ir dzīve kopā ar kādu, ko mīli, neatkarīgi no tā, ko un kur jūs darāt. Sākums visiem ir rožains, bet vēlāk sākas ikdiena.

Sunce un Nerea,

Vai tad tādas nav visas attiecības?

Bet jums tādas attiecības reāli liekas interesantas? Godīgi

Tas saucas nevis kopdzīve, bet gan "living apart together" jeb atsevišķi kopā.
Tādas NAV visas attiecības. Nerea, tas, ka vīrietis ir pilnīgā komfortā un es no tā ciešu, jo man nav nekādas drošības/garantijas/nedzīvoju ar viņu, man šķiet gana labs iemesls, lai pārbaudītu, cik ļoti viņam es pietrūkšu.