Regulāri iemetu naudiņu ielu muzikantiem, bet tos neskaitu pie ubagotājiem.
Nu jau 3 gadus atpakaļ katru dienu, ceļā uz skolu, metu naudu vecai sievietei, kura sēdēja un ubagoja pie Esplandādes, lai gan vienmēr bija tīri apģērbusies, lakatiņš galvā. Patiešām nezinu kāpēc tieši viņai, bet tas jau bija pierasts, ka katru rītu izdarīju kaut ko labu un kaut ar pārdesmit santīmiem iepriecināju cilvēku. Pēc kāda laika šī večiņa tur vairs nebija. Kas to lai zin, kas notika...
Vēl, ja ir labs noskaņojums, esmu kādam iedevusi cigareti, bet pa lielam nekad nevienam naudu nedodu. Varbūt cietsirdīgi, taču uz tiem, kuri ubago ar bērniem vai suņiem blakus, pat neskatos, jo tik un tā saprotams, ka nopelnītā nauda jau neaizies ne bērnam pusdienām, bet sunim konservu bundžai.