Sāku jaunu darbu jūlija beigās, tikko no universitātes, biju ļoti apmierināta. Zināju, ka darbs ir uz laiku līdz janvāra beigām, taču tas ir lielisks atspēriens. Tagad esmu nostrādājusi 8 nedēļas un saprotu, ka riebjas nenormāli. Es ciest nevaru to darbu un gribu aiziet, bet mana ģimene mani baksta, lai palieku, jo es esmu stāvoklī un tāpat man būtu jāiet dekrētā martā.
Darbs mani dzen kapā, katru svētdienas vakaru esmu histērijā, ka jāiet uz turieni, katru dienu pārnāku mājās pārnervozējusies un stresa pilna, man to pavisam nevajag, bet neviens mani šajā lēmumā neatbalsta.
Lai sevi nodrošinātu, man kopsummā būtu jānostrādā 26 nedēļas, lai tiktu pie māmiņu pabalsta (neesmu Latvijā), šobrīd esmu nostrādājusi 8, pēc maniem aprēķiniem tāpat paliek 2 ned bešā, kuras būtu kaut kur jānostrādā, kas nebūtu tik traki šajā valstī, bet no otras puses, tik pat labi varu atrast jaunu darbu uz atlikušajām 18 ned vai vairāk (ja tur justos mierīgāk), bet neviens mani šajā neatbalsta.
Palīdziet ar padomu :-/