Attiecības no tāluma

Dzīve ir tas, kas notiek šodien, nevis "kaut kad varbūt".

Pirmkārt, jāsaprot, vai abi attiecībās iesaistītie būs gatavi attāluma attiecībām.
Otrkārt, stipri vajag uzticēties, uzturēt regulāru saziņu, kaut virtuāli.
Treškārt, viss var gan izdoties labāk nekā cerēts, gan izgāzties. Jāmēģina, jāskatās, jāiepazīst.
Ceturtkārt...paies gadi? Skatoties, cik. Ir atšķirība, vai tie būs 2 vai, teiksim, vismaz 5 gadi.

Tu viņu vispār esi dzīvē satikusi?

Minimums 10 mēn.
Maksimums 3 gadi.
Bet vismaz pāris reizē gadā varēs satikties.

Kāda jēga

Grūti, pateikt. Neiet runa par mani

Gaidu reālus piemerus iz dzīve

Kas tie par jautājumiem, ja vēlies, tad uzturi, ja nē, tad nē.:-|

Mēs iepriekš bijām tikušies tikai kādas divas reizes, ballītēs, kur lāgā nemaz nerunājām. Pēc pusgada viņš aizbrauca uz ārzemēm, pēc 2 mēnešiem sākām sarakstīties pa skype, pēc 2 nedēļām skaitījāmies jau kopā (Jā, zinu, diezgan muļķīgi.:D) , vēl pēc 3 mēnešiem tikai satikāmies. Mēnesi viņš padzīvoja Lv un tad atkal viņam bija jābrauc prom uz 4 mēnešiem. Gaidīju. Atbrauca atpakaļ , šoreiz teica vairs nebrauks, manis dēļ. Atrada tepat darbu un viss čiki piki. Joprojām esam kopā.

Ar to es gribēju pateikt, ka varbūt jums vienam pret otru radīsies tādas jūtas, ka viņš pārdomās un nebrauks vairs projām, vai arī tieši otrādi - tu aizbrauksi līdzi viņam.

Ja jau tik liela miila, var atrast iespeeju dziivot vienaa valstii, un nav ko te murgot par studijaam vai darbu, valodu iemaaciities un studeet/straadaat var jebkur, un taa noorganizeeshana neprasa 5 gadus, maksimums gadu.

Bet vieglaak jau seedeet internetaa un raudaat par nepaarvaramo attaalumu.

Manuprāt, attiecības kuras ir balstītas uz saziņas caur whatsapp/skype or whatever ir diezgan nepatiesas un viens vai otrs no jums tās ar laiku pārtrauks jo gribēsies būt kopā ar cilvēku, kurš ir blakus reālajā dzīvē..:-|

Ja mīl, tad viss ir iespējams... :)

Es neapšaubu, ka mīlestība var daudz ko pārvarēt..tomēr ir draugi kuriem situācija bija tāda, ka puisis pavadīja divas nedēļas Latvijā un divas nedēļa Āzijas valstīs, darba dēļ. Un tā trīs gadus no vietas. Tajā laikā meitene bija izmisumā jo kad vajadzēja drauga atbalstu mājās saimniecībā vai vienk morālo atbalstu, tad sarunas pa telefonu īsti nepalīdzēja un viņi bija uz šķiršanās robežas. Meitene beigās pateica, darbs vai viņa, izvēlies. Šobrīd abi dzīvo laimīgi kopā, jo puisis pameta darbu Āzijā un strādā Latvijā.

Sīrietis? Gan jau drīz pats ar laivu atbrauks.

Patiesībā jau latvietis, kuram vienkārši darba kompānija ir no Āzijas un tamdēļ dabūja braukt uz turieni lai pārraudzītu situāciju.

Un iedomajies, pec paris gadiem sakot dzivot kopa tu saproti, ka otrs ikdiena nemaz nav tads ka tu iztelojies tads kadu telu bija radijis. Sava iztereta laika nebus zel? Es neko tadu vairs neatblastu, dziive noris tagad un kaa elle tu vari zinat kas ar tavu dzivi notiks pec gada, diviem, trim?! Nee, galigi garam.