Esmu pateicīga, ka mans prāts nav aptumšojies ar mērķi kādam pierādīt, ka man ir kas dārgāks, labāks, skaistāks,aizmirstot par patiesajām vērtībām. Man ir būtiski, lai mani mati, sejas āda, nagi un viss pārējais būtu kopti. Tā ir prioritāte un tas arī ir mans "dārgums". Apģērbā vados pēc domas, lai koptēls ir gaumīgs un ērts, vienlaikus klasisks. Savos 25 beidzot sapratu, ka labāk 1 kvalitīva prece, nekā 10 sintētiski mēsli, tāpēc pārstāju sūtīt ķīniešu drēbes no ebay u.c. interneta portāliem, bet labāk nopirku vienu klasisku melnu kleitu, padārgu, bet zinu, ka nebūs kauns tajā iziet arī nākamreiz no mājas. Tas gan nenozīmē, ka tērētu naudu tūkstošiem dārgās somās un apģērbos. Neredzu tam jēgu. Man, piemēram, ir somiņa Guess pa nedaudz virs 100 eiro pirkta, bet zinu, ka tā man nesaplīsīs pēc 2 mēnešiem un labi izskatīsies arī vēlāk. Lai vai kā, iepazīstoties ar jauniem cilvēkiem vai, piemēram, biznesā man ir svarīgāk, lai cilvēks, piemēram, novērtē manas svešvalodu zināšanas, nekā somu pa tūkstoti. Šādā veidā atsvešinājos no iepriekš tuvas draudzenes. Viņa ir kopā ar turīgu puisi, kurš katru mēnesi viņu apdāvina ar dārgāko brendu drēbēm, somām un es pamanīju laika gaitā, ka man ar viņu nav vairs interesanti. Viņas prioritātes ir mainījušās.