Trīs maģiskie vārdi

Ar pirmo mīlestību - nu, mums dikti ātri viss notikās, bijām traki iemīlējušies. Viņš nenoturējās un teica "varbūt tev šķitīs par ātru šādi vārdi, bet es mīlu Tevi!"

Aaaaaaa un tas bija divas nedēļas pēc tā, ka sagājām kopā

Vinjsh pirmais, peec paaris meeneshu kopaabuushanas. Ja vinjsh to buutu izdariijis aatraak, es to droshi vien neuztvertu nopietni.

Viņš man to pateica pirmais, pēc kādām 3 nedēļām, tad man tas likās pārāk ātri, likās, ka tas nav nopietni! Es viņam pateicu kaut kur pēc mēneša vai diviem.

Es viņam pateicu kaut kur pēc mēneša vai diviem.

, pēc mēneša vai diviem, skaitot no tā brīža, kad viņš man pateica.

Jau atkal!?

Cosmo laikam visa dzīve griežas tikai ap naudu un mīlestību

Abi praktiski vienlaicīgi. Viņš sāka teikumu un es pabeidzu Bija tāds zīmīgs un absolūti romantiskākais brīdis un vieta, ka šie vārdi paši spraucās ārā. Tas bija kādus 3 mēnešus pēc kopā būšanas.

Nopietnas meitenes, pēc 2 nedēļām, mēneša, diviem... PSC. es ceru, ka saprotat, ka nav tam sakara ar mīlestību

Aurita a varbūt cilvēki 5 gadus pirms tam ir labākie draugi bijuši vai 12 gadus kopā skolas solā sēdējuši nevis pilnīgi sveši aizvakar satikti cilvēki?

Aurita1 , Tavuprāt, pēc gada to vajadzētu pateikt?

Pfff...nedēļa vai divas nav vēl tik traki, man pateica pēc pāris dienām pēc pirmā randiņa man žoklis atkārās un es neko pretīm nevarēju pateikt

Viņš pēc pāris mēnešu kopā būšanas, es pēc mazliet vairāk kā pusgada.

Mēs tikāmies kādus četrus mēnešus, kad viņš pateica. Es uzreiz arī atbildēju, jo jutu, ka ir laiks. Bijām jau pirms tam vairākus gadus pazīstami un mazliet sadraudzējušies.

Abi praktiski vienlaicīgi. Viņš sāka teikumu un es pabeidzu Bija tāds zīmīgs un absolūti romantiskākais brīdis un vieta, ka šie vārdi paši spraucās ārā.

tas gan izklausās dikti mīļi

Ja godīgi, es neatceros, pēc cik ilga laika izskanēja šie vārdi. Bet pirmais bija viņš un atceros, ka toreiz atbildēju ar to pašu, kau pati īsti nezināju, kā definēt/saprast, ka jā, es patiešām viņu mīlu.

Šobrīd ir tā, ka ik pa laikam noķeru sevī tādas sajūtas, ka es viņu ļoti mīlu. ( Vienmēr Skaļi nesaku, bet man pašai tāds gandarījums, ka vēl pēc tik daudziem kopīgiem gadiem noķeru šādus mirkļus)

Puisis man pateica pirmais. Seedejam pusdienojam kafejnica as un vinsh atdzinas milestiibaa. Es uzreiz neatbildeju ar to pasu, laigan zinaju, ka ir iistais.

Paris dienas pectam gulot gultaa es vinjam ar pirkstu uzrakstiju I (sirsninja) U varbut parak cheesy, bet taa nu tas bija

Apmēram pēc gada man paprasīja, vai es viņu mīlot. ātrāk neprasījās.

Draugs pateica pēc kādām 2 nedēļām, es tādā konkrētā tekstā-pēc apmēram pusotra, diviem gadiem (tas, ka tā domāju,jutu un izrādīju jau agrāk, jau ir cits stāsts..) un arī tad kaut kā nejauši pateicu, pirms tam neapdomājot, ka to teikšu.

Puisis man pateica pirmais, bijam loti labi draugi jau 10 gadus un viena diena vins man atzinas ka mil mani, lieki teikt ka es sos vardus biju gaidijusi visus 10 gadus , bet baidijos atzities, ta nu vins man atzinas un es ari un ta nu esam tagad kopa jau gadu.

Viņš man pateica, pēc aptuveni mēneša laikam. Es neatbildēju, nespēju uztvert nopietni. Arī pēc kāda laika, kad velreiz pateica. Tad nu viņš man nosolījās to vairs neteikt. Es tā arī visu 4 gadu laikā viņam to nepateicu. Nenoželoju, jo viņš zināja un zin. Kaut kā neprasījās teikt konkrēti tos vārdus, varbūt vienkārši neesmu tāds cilvēks.

Mums viss ļoti ātri notika, es laikam pateicu pirmā, bet tāpēc, ka zināju, ka IR ĪSTAIS, redzēju to no viņa un vairs nevarēju sagaidīt, lai gan kopā bijām labi ja 3.ned.