Ja es varētu to atļauties, tad izmaksātu. Ja sieviete negribētu doties ceļojumā uz Parīzi, bet vīrietis gribētu, tad viņš izmaksātu par abiem, jo nebūtu godīgi pieprasīt savu daļu par ceļojumu maksāt sievietei, kura nemaz uz to Parīzi negrib doties. Tas būtu normāli. Savukārt kā runa iet par izmaksāšanu vīrietim, uzreiz cilvēkiem rodas aizspriedumi. Ja godīgi, es nesaprotu kāpēc tiek piedāvāts variants vīrieša vietā ņemt draudzenes. Draudzenēm un draugiem izmaksāt būtu normāli, bet uzdāvināt ceļojumu vīrietim ar kuru vēlies kopīgu nākotni, ne? Man nesaprotama loģika. Varbūt vienkārši tāpēc, ka esmu tāda dīvaine, kura neuzskata, ka kaut ko dāvināt vai izmaksāt savam vīrietim, ir kaut kas nenormāls.
Ieteiktu rīkoties kā pati jūti, ka ir pareizi. Īpaši, ja finanses to atļauj, kāpēc gan to nedarīt?