Darbā daru visu, tikai ne strādāju

Tev trūkst motivācijas, jo darbs vai nu garlaiko, vai arī vienkārši esi slinka. man arī ir tādas dienas, kad neko negribās darīt, bet tas notiek tikai ik pa laikam, nevis katru dienu.

Man ir savā ziņā līdzīgi.
Labi, darbā internetu savām personiskām vajadzībām vai izklaidei neizmantoju praktiski nekad. Es toties mēdzu vēlu ierasties darbā, doties ļoti garos pusdienas pārtraukumos vai pēc pusdienām vispār neatgriezties birojā. Citreiz sevi aizbildinu, ka pastrādāšu no mājām, ko parasti tā arī neizdaru.

Jāsaka gan, ka tā daru tad, kad varu atļauties, ir bijis tā, ka darbi krājās čupā četras dienas, jo neko īsti nepadaru, tad piektajā dienā raujos birojā kādas 14 stundas bez pauzēm.
Tagad ir tāds periods, ka darba laiks it kā līdz 17:00, bet gandrīz katru dienu sēžu līdz kādiem 19:00. Un arī darbā ierodos ātrāk, lai visu varu paspēt. Tad citu dienu man šķiet, ka esmu nomocījusies, aizbraucu uz darbu, izdaru dažus neatliekamākos darbus un dodos mājās.

Bet fakts paliek fakts-esmu slinka. Kamēr ūdens mutē nesmelsies, tikmēr baigi nepiepūlēšos.

No otras puses-tā vai citādi, bet to, kas jāizdara, izdaru. Kaut kad.

jā, darbs garlaiko vai atkarība no interneta

Taas ir pashdisciplinas problemas, jarisisna stradajot ar sevi.

Tev nav neviens priekšnieks, kura priekšā esi atbildīga par sevis paveikto? Parasti jau tomēr darbiniekus kāds kontrolē. Un kontrole noteikti palīdz motivācijai :)
Bet kopumā tiešām šķiet, ka darbs nu jau vairs nav priekš Tevis. 5 gadi ir tiešām ilgs laiks vienā darba vietā, tādēļ varbūt tiešām laiks domāt par ko jaunu. :)

Ar manior līdzīgi laigan darbu censtos tomēr pirmo izdarīt un tad brīvā laikā pārējo vai kafijas pauzēs

Man būtu šausmīgs kauns darba devēja priekšā. Pat, ja darbs man nepatīk, es cenšos izdarīt maksimāli visu, jo nekad negribu nevienu pievilt. Ieliec sevi priekšnieka vietā, kurš tomēr tev to darbu nav piešķīris tāpat vien, jo naudu nav kur likt un vajag vienu dūdiņu, kas atsēž dienu.

Vai šī ir pirmā darbavieta? Ja nē, vai iepriekšējās darba pieredzēs bija tāda pati situācija?

Lai gan diezgan loģiski, ja vispār pieļauj tādu iespēju, ka darbs garlaiko un nemotivē, tātad darbs garlaiko un nemotivē.
Viena izeja ir piespiest sevī esošo atbildības sajūtu, un netā sēdēt tikai tad, kad tekošie darbi izdarīti (mana taktika :D )
Otra izeja - meklēt jaunu darbavietu, kur mazāk iespēju/vēlēšanās sēdēt netā un neko neizdarīt.

Es arī nāku ātrāk un eju prom daudz vēlāk, brīvdienās daru darba lietas.

Nē nu, ja darba laikā dara blakus lietas, tad jau kaut kad tas darbs tomēr jāizdara :D Nafig tad savu brīvo laiku čakarēt??? Nebūtu vienkāršāk darbu izdarīt darba laikā, savukārt visas intereses - brīvajā laikā?

Iesaku mainīt paradumus, zinu vienu, kura tika atlaista no divām darbavietām par skypē un feisbukā sēdēšanu. 8-)

Man jau šķiet, ka 5 gadi vienā vietā ir gana daudz, lai mirtu nost no garlaicības, jo viss jau ir labi zināms un nav vairs nekā interesanta, jauna, svaiga, kaut kā tāda, kas liek smadzenēm pakustēt kaut kā savādāk. Izeja? Meklēt jaunu darbavietu vai iespēju mainīt amatu esošā uzņēmumā. Nav ko tupēt vienā vietā tik ilgi bez izaugsmes un pārmaiņām!