Nezinu, vai mana pieredze palīdzēs, bet...
Vidusskolu pabeidzu pirms 5+ gadiem. Visu šo laiku ir strādāts, ir dzīvots par saviem līdzekļiem, ir kaut kāda karjera un noteikta sfēra izveidojusies, pa kuras ceļu arī tiek iets un tur nekas nemainās. Papildus tam, ir dažādi plāni, sapņi, hobiji, privātā dzīve un no iepriekšējām attiecībām - bērns. Šogad iestājos augstskolā, pilna laika klātiene, budžets, inženierzinātnes.
Viena nedēļa pagājusi un manā kontā ir smuki nokārtots matemātikas kolokvijs, 3 darba tikšanās un neskaitāmi e-pasti, 2 darbam sagatavoti word faili, 3 stundas veltītas hobijam, 5 izlasītas vakara pasaciņas bērnam, 1,5 dienas ģimenes dzīves, ieskaitot sēņošanu ar bērnu un ciemošanās pie draugiem, 1 gaileņu mērce un 2 burciņas ziemai, pilnīga sapratne (pagaidām) par augstskolas vielu, matemātikas un ķīmijas vidusskolas kursa atkārtošana.
Un tomēr arī 2 nokavētas lekcijas, ataugušas matu saknes, jo krāsošana aizņem daudz laika, šobrīd (pusvienos naktī) žūstoša nagu laka, aizmiršana piezvanīt miljons cilvēkiem, 1 ārsta zīmes par veselības stāvokli neizņemšana, 1 pazaudētas pases neuztaisīšana, 3 nesatikšanās ar draudzenēm, 1 gandrīz-aizmigšana randiņā, 0 ballītes (un 0 plānā), 2 Valmiermuižas vienatnē sestdienas vakarā, nevarēšana aizmigt, jo acu priekšā grozās cipari un formulas (un tikko atcerējos, ka formulu lapu arī esmu aizmirsusi izprintēt rītdienas lekcijai) un A3 formāta balta lapa uz galda, no vienas puses aprakstīta ar piezīmēm zem virsraksta "TO DO 7.-13. SEPT" un apjausma par to, ka tālāk būs tikai interesantāk.
Tas, ko es gribu pateikt tiem, kuri domā, vēlas vai kuriem ir nepieciešamība apvienot studijas ar mācībām - jo vairāk jūs darīsiet, jo vairāk izdarīsiet, tomēr ir jārēķinās, ka būs lietas un procesi, no kuriem nāksies atteikties. Jārēķinās, ka būs dienas, ko gribēsies izlaist un jāplāno, jāplāno, jāplāno savs laiks, ja nepieciešams - pa minūtei. Redzu daudzus momentus, kuros noteikti varētu saplānot savu laiku lietderīgāk, bet, hey, tā ir tikai pirmā nedēļa.
Ja jautājuma būtība slēpjas tajā, vai izvēlēties vienu, vai otru, es teikšu tā - visus šos gadus es izvēlējos darbu, ģimeni, attiecības, hobijus mācību vietā - nekur tālu tas mani nav aizvedis. Jā, ir savas lietas, ko daru, bet tās nesniedz drošības sajūtu. Ja vajadzētu izvēlēties vēlreiz, es jau sen būtu kaunu pie malas metusi, atgriezusies pie vecākiem un mācījusies, bet man likās, ka rukāt 3 darbos no 18 gadu vecuma ir mans aicinājums, un es kļūdījos. Tomēr arī tas sniedz kaut kādu pieredzi un palielina izturību, tāpēc īsti arī par to nepārdzīvoju. Īsāk sakot, ja ar šī brīža prātu starp studijām un darbu man tiktu dota izvēles iespēja, es izvēlētos studijas, sevišķi, ja vēl tās būtu iesāktas.
83
