Bīdāmie :D

Nu es galīgi neuzskatu,ka tikai vīrietim ir jābīda visas sarunas, bet viņam ir jāiesaistās, citādi jau kaut kā sanāk, ka nevis tas vīrietis nomedī mani, bet vnk piekrīt veidot kko ar mani tikai tāpēc, ka nu es tur blakus biju.

No otras puses - ja dzīvē komunikācija ir lieliska, be tikai sarakste ir tāda gausa, tad jau var būt, ka vnk cilvēkam vnk tā virtuālā saziņa ne pārāk iet pie sirds :)

Jā, bet lai es to darītu, viņam ir ļooti jāiepatīkas man :-D es vienmēr padomāju - nu ko es varu zaudēt? varu arī vairākas reizes izrādīt iniciatīvu pati. Ir cilvēki, kuri sākumā nu nekādi neatraisās.. bet pēc laika ir tik labi kopā (l)

ir arī tādi, kuriem ir dziļi kompleksi, un tā būs vienmēr. Ja patīk - jāpamēģina (l)

It kā jau neko nezaudēsi, jā :D Bet gribas izprast to robežu starp to kautrīgumu un starp "tu mani tomēr neinteresē" :D Pirms tam simpātijās atzinās, sarunājām jau kopīgu pasākumu utt, bet nu tā ikdienas sarakste ir kāda ir :D vakar piemēram, visu dienu gaidīju, kad pados ziņu, nenoturējos un pati aizrakstīju. Pēc tam jau sarunāja aizgāja forša utt,

Es jau arī neuzskatu, ka vīrietim pirmajam vienmēr tā saruna jāiesāk, bet, ja tas sāk notikt regulāri, tad nu jāsāk domāt, kas par lietu :D

Man liekas, ka sievietes šobrīd ir pārāk ieciklējušās uz stereotipiem un gaida, ka tikai vīrietis spers pirmo soli visā. Protams, ir forši, ja vīrietis tevi iekaro un izrāda uzmanību, bet ja man kāds ļoti iepatiktos, es vismaz mēģinātu uzsākt kādu sarunu. Ja jau jutīsi, ka reakcija ir tikpat liela kā ķieģelim, tad nav ko tērēt enerģiju. Ja jau tik ļoti gribēs, tad iemācīsies gan rakstīt, gan runāt. Cilvēks varbūt nevar saņemt drosmi. :D

Vai jums ir bijis tā, ka vīrietis ir jābīda un jābaksta, lai kkas turpinātos?

Ja viņš arī zinātu, ka tu gribi pisties, tad varūt arī nenāktos viņu visu laiku bīdīt. Varbūt pa dzīvi čalis ļoti forš, gurds(ir nauda), bet kautrēajs sabīdīt.

Varbūt viņš vienkārši nav to tiem virtuālajiem rakstītajiem? kas visu laiku sēž fb un aktīvi drukā? :-D varbūt neuzskata to par svarīgu lietu? varbūt strādā un nav laika?

es laikam pati uzaicinātu kaut kur aiziet. to interesi manuprāt var acīs nolasīt :-) iedzertu kopā pāris glāzītes un tad atklāti pajautātu, kāpēc viņš man neraksta un ir tik pasīvs :-D

reakcija ir tikpat liela kā ķieģelim

:-D:-D nē, nu kad saruna ir uzsākta viss jau ir kārtībā, bet nu sāku domāt, a varbūt es uzbāžos? :D

soc. tīklus apmeklē diezgan bieži, tāpēc arī sāku prātot par šo tēmu - vai tiešām ir tāda suga, kas nevar saņemties un gaida vairāk to bīdīšanu no sievietes puses, vai tas vnk nav tā vērts :D

es nezinu ko ar tādiem darīt, es izvēlējos vīru, kas ir saimnieks mājās un kuru es cienu, diez vai bīdāmu gribētu un spētu cienīt.

Man liekas, ka ir vienkārši tādi vīrieši, kuri ienākot kādā no portāliem, nesteidzas uzreiz rakstīt meitenei. Es atceros, ka man bija viens tāds džeks pirms daudziem gadiem, kurš varēja ilgi sēdēt draugos un ne rindiņu neuzrakstīt, kaut gan iepriekš bijām čatojuši. Es neizturēju un pati uzrakstīju kas un kā, un tad viņš man tā arī pateica, ka skatījās cik ilgi es izturēšu. :D Tas, protams, ir tikai viens tāds gadījums, nesaku, ka visi tā dara, bet sava veida prāta spēle tā ir. ;-)

hmm interesanti :D katrā ziņā tā kā šis ir tikai sava veida sākums, tad man vienkārši gribas viņu iepazīt, satikties pāris reizes un tā. Nav jau tā, ka es esmu iespringusi uz attiecību veidošanu utt. Tad es vnk nesaprotu, ko darīt - mēģināt kontaktēties vai likties mierā :D īpaši, ja pirms tam ir pateicis, ka ir simpātijas, ka vēlas satikt utt.

Tāds 6dienas vakara prāta terors :D

Čalis laužās un uzsit sev cenu :-D Bet, ja nopietni, viņam nav jābaidās no atteikuma tad, ja viņš tikai gaida un nesper pirmo soli. Ja gribi satikt, tad varbūt labāk sarunāt kādu casual tusēšanos kompānijā?
Vai arī PM man un Anetei pastāstīt kā sauc, varbūt, ka pazīstam un varam ko ieteikt :-D:-D:-D

Nu visu laiku pa žizņi bīdāmo galīgi negribētu :D šausmīgi grūti, kad visu laiku pirmajai kaut kas jāuzsāk, jāizdomā, jāsauc, jābīda, ir bijusi pieredze.
Ar to rakstīšanos ir tā, ka cilvēki tik tiešām ir dažādi: arī man nepatīk čatot, tāpēc daru to brīžiem gausi vai novēloti, mēdzu pazust no čata, jo vienkārši nu.. Nu nezinu, manā prātā tas netiek uztverts kā kaut kas ļoti nozīmīgs, tāpat arī rakstu kādam tikai pēc vajadzības, lieki netraucējot ar jautājumiem, kā iet un ko dari. Un nemaz jau tas tā nav tāpēc, ka man otrs cilvēks nepatiktu :)

haha :D NordicBelle es nemaz nešaubos, ka jūs varētu viņu zināt, jo pasaule ļooti maza :D

Bet nu cilvēki jau dažādi, es laikam pieradu no iepriekšējā, ka katru rītu sagaidīja "Labrīt" un pa to dienu arī tika runāts, čatots :D Laikam gaidu to pašu :D