Vai tās ir normālas attiecības, kur kopā tiek pavadītas tikai nedēļas nogales? Un darbadienās katrs savos darbos un ikdienā. Protams, katru dienu sazināmies, sazvanāmies, sačatojam. Bet kopīgas naktis un dienas tikai brīvdienās.
Vairākus gadus dzīvojām katrs savā pilsētā, tikāmies ne tikai brīvdienās, bet arī reizēm retāk, ik pēc 2-3 nedēļām jo laiks/līdzekļi savādāk neatļāva, bet galu galā ir tā vērts :)
Nu, tas Tev pašai jāizlemj. Man ilgtermiņā tādas attiecības nebūtu variants, varbūt divus mēnešus maksimums. Pēc tam, ne gluži kopdzīvi uzsākt, bet kaut kādu ciešāku saikni nodibināt tiešām gribētos.
Zini savi plusi tam arī ir, ka tomēr tu vari atpusties, vairāk laika veltīt sev, sava veida brīvība ir tādās attiecībās :)
Protams ar laiku jau ir iespējams vainu tev, vai viņam pārvākties dzīvot pie otra un tad jau vieglāk, visu mūžu jau atsevišķi nedzīvosiet, pagaidām labāk iepazīt kārtīgi cilvēku un izbaudīt to laiku kuru kopā pavadiet.
Un trakākajā gadījumā, gan jau ka ja baigi gribētu tad arī draugs atbrauktu pie tevis kādā darbadienā, ja protam ir mašīna.
Pfff...mēs jau tā 2 gadus tiekamies, reti kad sanāk tikties pa nedēļas vidu, jo es dzīvoju Rīgā, viņam darbs pārsvarā ārpus Rīgas. Un ko man tagad darīt, likt viņam mainīt darbu, pašai vizināties viņam pakaļ. Man īstenībā šī situācija tīri labi patīk, jo es šaubos vai es pa nedēļu vispār varētu tik ļoti pievērst viņam uzmanību/tikties, jo esmu diez gan aizņemta, tāpēc ir patīkami atnākt mājās un vienai relaksēties
LaLaLa pašlaik jā,protams mazu mirklīti vel būsim spiesti atsevišķi ar padzīvot lai nokārtotu pāris dokumentus, bet pašlaik jau pāris mēnešu esam visu laiku zem viena jumta un laimīgi par to (l)
Ja vēl tajās darbadienās tiktu kvalitatīvi pavadīts laiks kopā… Cik es zinu, lielākā daļa pāru darbadienu vakaros ir nekādi, atnāk mājās, paēd, katrs patupj pie sava datora un iet gulēt. Vai tādas attiecības ir vajadzīgas? Domāju, ka nē. Tad jau labāk lai brīvdienās ir kādas kvalitatīvas un interesantas un pilnvērtīgas nodarbes.
Ja vēl tajās darbadienās tiktu kvalitatīvi pavadīts laiks kopā… Cik es zinu, lielākā daļa pāru darbadienu vakaros ir nekādi, atnāk mājās, paēd, katrs patupj pie sava datora un iet gulēt. Vai tādas attiecības ir vajadzīgas? Domāju, ka nē. Tad jau labāk lai brīvdienās ir kādas kvalitatīvas un interesantas un pilnvērtīgas nodarbes.
Mums tā bija arī veselu gadu. Uz tā gada beigām jau biežāk paliku pie viņa. Bet, jā, tikāmies tikai piektdienu vakaros, tad paliku pie viņa līdz svētdienas vakaram. Pa nedēļu tikai sarakstījāmies. Tā kā abi esam cilvēki, kuriem ne īpaši saista runāt pa telefonu, tad to arī nedarījām.
Tas nav nekas traks. Protams, šādi jau vairākus gadus negribētu dzīvot, bet pati kādus 8 mēnešus draugu tikai nedēļas nogalēs mājās redzēju. Pa nedēļu sačatojāmies un tā. Bet tik forši, kad draugs atbrauc mājās, uzreiz ir savādāk nekā tad, kad katru dienu ir kopā. Jā, joprojām ir mīļš tagad, kad atkal kopā dzīvojam, bet man patika laiks sev, kas nu ir laiks man tikai tad, kad šamējais krāc vai spēlē datoru.
Cik es zinu, lielākā daļa pāru darbadienu vakaros ir nekādi, atnāk mājās, paēd, katrs patupj pie sava datora un iet gulēt. Vai tādas attiecības ir vajadzīgas? Domāju, ka nē.
Sasmējos, paldies! :D
Šķiram visas ilglaicīgās attiecības, kur katru vakaru cilvēki viens otram nebirdina rožlapiņas uz gultas, necep kūkas un sveču gaismā salkani neskatās acīs, sadodoties rociņās!!!
Man ir bijušas iepriekš tādas attiecības divu gadu garumā. Man netraucēja. Bet es vispār esmu par attiecībām, kur abi partneri ir patstāvīgi, viens no otra neatkarīgi, katram tiesības uz savu brīvo laiku, nevis katru dienu roku rokā visur kopā. Bet Tev jāskatās, kas ir piemērots un vajadzīgs Tev. Ne visiem der viens un tas pats modelis.
344
