Runa ir atkal par bijušo...jo laikam, man no tā visa tik vienkārši neatsieties. Bet šoreiz jautāšu tāpat vien ko jūs domājat par šādu cilvēku:
grāmatā atradu vakar bijušās draudzenes vēstules manam draugam, kurā viņa pasaka viņam ka nevar ar viņu būt kopā, jo viņš neatbilst visiem viņas nosauktajiem vīrieša parametriem (rakstura), kādu viņa vēlas, tāpēc pamet un negrib viņu sāpināt, bet grib obligāti palikt kontaktos un vēl nākamās dienas satikties. Viņai vēl tai laikā bija vēl viens draugs...tātad ar manu tagadējo viņa tikai tā izklaidējās.
Tātad rakstīja, ka negribot sāpināt utt...bet pēc gada skatos vel viena vēstule tika rakstīta "vai atceries kā mēs šajā dienā iepazināmies...tu man esi vismīļākais cilvēks pasaulē, es tevi nekad neaizmirsīšu utt." Un šī raksta vēl tagad kad esam kopā jau 2 gadus, vienmēr grib zināt kā viņam iet un satikties, bet šis viņu pārsvarā ignorē.
Es tikai neizprotu, kāpēc ir jāpamet cilvēks un pēc tam pēc gada jāsūta romantiskas vēstules kur un kā iepazinās un visādus tādus izteicienus "es tevi...kušš.. mēs to nesakām viens otram vairs". Nu tagad vairs nesūta vēstules, ir nedaudz atsējusies, bet es tiešām neizprotu šādus cilvēkus.
Man nekad nav ienācis prātā savam bijušajam dienā kad mēs iepazināmies pēc šķiršanās vēl visādas romantikas sūtīt un solīt ka es viņu negribu sāpināt.
Vai jūs tā esat kādreiz darījusi? Kā jūs redzat šādas lietas?