Man kauns par savu pagātni

Atkarīgs no tā, kas ir noticis. Iespējams, nepieciešama speciālista palīdzība, ja nav tik traki, kārtīgs motivācijas uzrāviens.

Labi izstāstīšu visi. Pagājušajā ziemā es kopā ar savu draugu braucu mašīnā, es biju pie stūres. Iekļuvām avārijā, es tiku gandrīz sveikā cauri, bet draugs no gūtajām traumām drīz pec tam mira. Drauga ģimene mani ļoti ienīst, uzskata ka es esmu vainīga šajā nāvē. Es tā arī jutos. Liekas, ja tiekos ar cilvēkiem viņi tā arī domā, ka es pie visa esmu vainīga, esmu nogalinājusi cilvēku. Man sāp šis zaudējums, cilvēks kuru ļoti mīlēju. ;( Šobrīd man jāsadzīvo ar to visu..ar nāvi, ar to ka esmu līdzvainīga, mums ir kopīga meitiņa 1.5gadi. Neizeju no mājas, ar draugiem netiekos jo liekas, ka visi domā tieši tāpat kā mana drauga radinieki, ka esmu vainīga. Kops tā laika arī viņi neiztur kontaktus ar meitiņu, viņa nav vajadzīga.. Ļoti bieži domāju kapēc es nevarēju būt viņa vietā, pašai gribas nomirt bet turos dēļ meitiņas.

Izsaku līdzjūtību. Nomaini dzīvesvietu un apmeklē psihologu. Turies.

Es pat ieteiktu psihiatru, jo situācija ir smaga, jebkuram cilvēkam būtu ļoti smagi un grūti tikt tam pāri, tādēļ vajag palīdzīgu roku no malas. Nekaunies no tā, ka ir nepieciešams speciālists, uzskati to par savu pirmo soli ceļā uz jaunu dzīvi.

Domāju, ka drauga ģimene saprot, ka nevar Tevi vainot un dziļi sirdī nevaino, vienkārši nespēj tikt galā ar sāpēm. T

Vai dzīves vietas maiņa ko dotu? paldies.. Vienkārši tas terors no drauga vecāku un brāļa ģimenes puses ir briesmīgs, man tas uztrauc vairāk un vēl pašai pārdzīvojumi ka dzīvojam bez sava mīļotā cilvēka. Es nekad neesmu patikusi drauga mammai, draugs mani aizstāvēja vienmēr tagad liekas, ka visi pret mani..

Dod radiniekiem laiku, viņi agrāk vai vēlāk tiks tam pāri..

4 sienās nevajag sēdēt.. iespējams, tiešām derētu dzīvesvietas, vides maiņa..
Dzīvē mēdz visādi gadīties.. vainojot sevi, cilvēks atpakaļ netiks atgriezts. Citi cilvēki piedzeras, brauc un dzīvo... kaut kāda nozīme ir liktenim..

Ar vainas apziņu nevar dzīvot. varbūt ir kāda draudzene ar kuru vari parunāt? vecāki? Pagātnē nevajag kavēties... Ir brīzī kuros neviens nav vainīgs.

Varbūt vajag kaut ko mainīt ikdienā - piemēram, dzīvesvietu, ja tas ir iespējams. Jauna vide varētu atnest jaunas, pozitīvākas emocijas. Var saprast, ka ļoti pārdzīvo, bet Tev jāpieņem, ka Tu izdzīvoji, bet tik pat labi varēji būt viņa vietā, tas nozīmē, ka tieši Tev ir dota 2. iespēja, lai uzaudzinātu superīgu bērnu, kuram tiktu dota kaut viena vecāka mīlestība un uzmanība. Nezinu, visas detaļas, bet liekas, ka tā Tev ir liela emocionāla trauma pašai, šeit kāds speciālists tiešām noderētu, vismaz konsultācija. Nevajag domāt, ko citi ir savā galvā izfantazējuši, tas tomēr bija Tavs draugs, Tava bērna tēvs un tieši Tu šobrīd esi pamesta viena, - protams, nav jāieslīgst arī sevis žēlošanā, bet der atrast lietas, kas nomierina, ļauj uz visu lūkoties pozitīvāk, - audzini savu bērnu, varbūt pameklē kādu darbiņu, kas novērš domas, varbūt hobiju, - iešanu pastaigās - nav īsti labi, ja sēdi mājās, četrās sienās, Tavam mentālajam stāvoklim arī ir nepieciešams kas patīkamāks, - bērni lieliski izjūt, ja kādam no vecākiem nav laba pašsajūta, tāpēc tomēr jācenšas kā rīkoties.

Drauga ģimenei tās ir saprotamas emocijas un viss ir uz tevis. Būs smagi, bet kaut kad paliks vieglāk. Šodien nē, bet kaut kad tālā nākotnē. Tava motivācija ir meitiņa. Varēja būt arī vēl traģiskāk.

Drauga ģimene vaino..arī tiešā tekstā ir teikuši,ka es pie visa esmu vainīga, jo esmu viņu ievedusi nāvē, nemāku braukt ar automašīnu. Kopš tā laika nesēžos pie stūres un arī nešoferēšu vairs nekad
Zinu par psihologa un psihiatra konsultācijām tikai man ir bail no izmaksām, tas nav lēts prieks..mēs tagad divatā diezgan knapinamies, vēl mazā neiet bērndārzā,nestrādāju

diezgan traģisks tev tas stāsts. ir lietas kas prasa laiku, šī ir tā reize.. psihoterapeits var palīdzēt. Antidepresanti vai tml.
mazliet varu iedomāties tavas sajūtas.
vien zini, ka vienu dienu tu pamodīsies, jutīsies labi, laimīgi. tā tas pēc laika notiek, un tās dienas dēļ ir vērts visu turpināt. ;) un censties to sagaidīt ātrāk !

Ir pieejamas bezmaksas konsultācijas, painteresējies. Bērnam ir vajadzīga psihiski stabila māte, tāpēc tev vajag savu garīgo plakni savest kopā.

Nu labākais variants, kad būs kādas finanses -tomēr ir psihoterapeits, psiholgs ir ļoti viegla versija, bet psihiatrs ārstē tikai un vienīgi ar zālēm, - to nu gan neuzskatu, ka uzreiz vajadzētu, psihoterapija savukārt ir seansu veidā, - izrunā problēmas, meklē risinājumus, pielieto dažādas tehnikas, atkarībā no speciālista pieejas. Bet šobrīd, vnk. mēģini par viņu viedokli nedomāt. Viņi savas domas tik ātri vien nemainīs, bet mirušo cilvēku dzīvē vairs no tā neatgriezīs, tāpēc, ir sāpīgi, bet nav vērts sevi emocionāli sagraut.

Es negaidīju tādu atsaucību!! Raudāt gribas un gribas dzīvot dēļ meitiņas, viņai būs jāstāsta par tēti, jo jau runā, bet vēl nesaprot. Gribu sev palīdzēt, bet negribu iet ne pastaigās ne arī ko citu darīt, tā laikam ir depresija..gribu mājās, jo vismaz tur esmu pasargāta, neviens mani neredz un nevar nodarīt pāri..

No kurienes esi pati?

bezmaksas ir tikai siers peļu slazdā, un mans penis Tev starp kājām !

par pārējo ir jāmaksā, īpaši psihoterapeita pakalpojumiem... Tie pat nav vajadzīgi katru nedēļu, pietiek 1x mēnesī.. iesākumā varbūt 2x. un viss sāk pamazām sakārtoties.

Cik varētu izmaksāt konsultācija pie speciālista? Kaut ko noteikti varētu atlikt,ietaupīt. Bail no tā ka tas būs dārgi

Esmu no Rīgas

50 eur par vizīti.. apmēram.

bet tas ir nieks, kad jutīsi pozitīvu pārmaiņu.

Pievienošos jau minētajiem padomiem par speciālista konsultācijām un vides maiņu. Abi ir vienlīdz svarīgi faktori. Manuprāt, ja paliksi dzīvot vecajā dzīvesvietā, tad rētas aizdzīs ilgāk kaut dēļ tā, ka dzīvesbiedra radi sastopami. Dod sev iespēju mainīt dzīvi.