Ir tikai viena lieta, ko es daru tad, kad esmu viena - kārtoju vīra skapi! Viņš parasti žēlo vecas, nodriskātas lupatas. Vienmēr atrod iemeslu, lai vēl nemestu ārā- davalkās pa laukiem, pa mājām, uz pagrabu u.t.t. Bet patiesībā- tik daudz darba drēbju nemaz nevajag un tās tik lieki aizņem vietu. Un kad es pa kluso izmetu, nemaz neatceras, ka tāda purpala skapja dziļākajā stūrī bijusi:D
A kas attiecas uz visā atspalvošanās procedūrām, sejas/ matu maskām u.t.t.- to man arī vīra klātbūtne netraucē veikt!