Raud,raud un raud...

maanekliiti ne pa ko neveelas, tikai pupu vai pudeli

Tad jau tev jāpriecājas. Viņu dzīvē būs grūti piemānīt! :)

Divas nedelas ir tacu vel galigi mazins, imuunsisteema vel tikai attistaas,jadod tam visam laiks. Plus, mazais logiski ka grib veel maates siltumu, tuvu Tev klaat. Man mazais arii bija nemieriigs un ilgu laiku veel , ta ka ko es varu ieteikt, esi pacietiiga, pilniigi tavs izmisums cauri sitas tekstam. Bus labaakas dienas, tici man :)

Women, nekāds opā bēbis neizaugs. Viņš tak tikko piedzimis - protams, ka prasās tieši Tavs tuvums un Tavas rokas. Grūti ir tāpēc, ka neesi vēl pati apradusi ar situāciju, kur nu vēl mazais. Un vecais, laibais ieteikums - ja ir kāds papildspēks, kas var palīdzēt ar mazo, to noteikti nekaurējoties vajag izmantot. Vismaz lai pagulētu, jo man negulēšana bija viens no lielākajiem stresa cēloņiem
Jāsaņem sevi rokās un viss būs kārtībā. Es jau te vairākās diskusijās rakstīju, ka mans puika arī ļoti nemierīgs/aktīvs bija. Māneklīti tā arī nedevu, līdz ar to atkrita atradināšanas posms. Pirmais posms bija traks, bet tas viss kādreiz beidzas :)

Domāju, ka daudzas māmiņas tevi sapratīs. Tāds ir tas sākums, grūts. Tas ir vnk jāpārcieš. Un nevajag baidīties, ka pieradīs pa rokām, tik mazs bērniņš vēl neprot spekulēt, viņš vienkārši grib pie sava tuvākā cilvēka, pie Tevis.
Ja tevi tas nomierinās.. vidēji ap pus gadiņu paliek vieglāk. Kad jau pats var apsēsties, sāk rāpot, tad jau vispār forši.

Paldies meitenes, es censhos, maacos pacietiibu, bet kad redzu ka vinjsh raud un lai ko es dariitu vinjsh nerimstas, liekas viss, es neko nemaaku. Viss ir slikti. Vinjsh mani nesajuut.
Es ceru ka shis laiks paies un iestaasies mums majaas "miera osta", tik arii velos izbaudiit bebja laikus, tadus bebja laikus, kad bebiis neraud.
Neesmu viena, paliigi ir, bet gribas pashai, ka Mammai, tikt ar visu galaaa(l)

Šis periods ir tikai jāpārcieš. Un nesatraucies, no rokām rausies ārā pavisam drīz. Tagad viņam esi vajadzīga tikai tu, tāpēc savācies un sniedz viņam savu mīlestību. Un pie māneklīša ir vērts pieradināt, ja mazulis nemierīgs dikti.

Nelaid sevī šādas domas iekšā. Ja jau ir palīgi, tad jau, kad jūti, ka nāk kreņķis virsū, iedod paauklēt palīgam. Un pie bērna nāc tikai ar pozitīvismu un mīlestību. Mazulis ļoti jūt tavu noskaņojumu, varbūt arī tas ir par iemeslu viņa raudāšanai.

Jā, sākums nav viegls, bet tas beidzas ;)
Jāadaptējas gan Tev, gan mazajam! Kā arī nogurums dara savu, bet izturēsi, visas iztur!
Es tomēr mēģinātu māneklīti iedot, jo izklausās, ka maziņais Tevi sāk izmantot kā māneklīti. Māneklīti pērc tieši tādu pašu, kāds ir pudeles uzgalis, vairākkārt dod un redzēsi, ka maziņais sāks to tomēr pieņemt.
Lūdz palīdzību vīrietim, lai pabaro vismaz ar pudeli (cik saprotu Tev jauktā barošana), pati tikmēr atpūties. Guli reizē ar mazulīti! Lai ir netīru trauku kalni, neklātas gultas vai neslaucīta istaba! Šobrīd primārais, lai Tu un mazais justos labi!
Izturību! :)

Women, tieši tur jau tas āķis! Cenšamies visu tik pašas, pašas, bet realitātē daudz labāk, ja paņemtu kādu atelpas brīdi un tad jau ar jauniem spēkiem klāt mazajam :)

Es tomēr mēģinātu māneklīti iedot, jo izklausās, ka maziņais Tevi sāk izmantot kā māneklīti. Māneklīti pērc tieši tādu pašu, kāds ir pudeles uzgalis, vairākkārt dod un redzēsi, ka maziņais sāks to tomēr pieņemt.
Lūdz palīdzību vīrietim, lai pabaro vismaz ar pudeli (cik saprotu Tev jauktā barošana), pati tikmēr atpūties. Guli reizē ar mazulīti! Lai ir netīru trauku kalni, neklātas gultas vai neslaucīta istaba! Šobrīd primārais, lai Tu un mazais justos labi!

daudz plusu. Es darīju tieši tā un ar laiku savācos. Kā arī pie izdevības laidos ārā no mājas, lai tik bišķi atpūstos no visa.

Es tev pateikšu to nodrāzto frāzi, ko saka visas mammas - bērni ātri izaug. Pat pārāk ātri. Tev tagad liekas, ka laiks velkas kā mūžība, jo tu esi stresā, pārgurumā un bezspēkā. Nepaspēsi pat aci pamirkšķināt, kad būs pirmie zobi, pirmā dārzeņu karote, pirmā kājās celšanās, pirmais "Mammaaaa". Manai pelei šodien 11 mēneši - apzinīgs cilvēks ar saviem niķiem un stiķiem. Bet vakar vēl bija tāds mazs un nevarīgs pīkstošs kunkulis kā tavējais. Es neesmu paspējusi to zīdainīša periodu izbaudīt līdz galam, kad jau tas ir pagājis. Mazliet žēl...

Man gruuti tevi saprast, jo mans beerns tikpat kaa nemaz neraudaaja. Bet piekriitu jau visaam - tas aatri paariet.

Es tomēr mēģinātu māneklīti iedot, jo izklausās, ka maziņais Tevi sāk izmantot kā māneklīti. Māneklīti pērc tieši tādu pašu, kāds ir pudeles uzgalis, vairākkārt dod un redzēsi, ka maziņais sāks to tomēr pieņemt.
Lūdz palīdzību vīrietim, lai pabaro vismaz ar pudeli (cik saprotu Tev jauktā barošana), pati tikmēr atpūties. Guli reizē ar mazulīti! Lai ir netīru trauku kalni, neklātas gultas vai neslaucīta istaba! Šobrīd primārais, lai Tu un mazais justos labi!

Liels pluss sim.

Grutakie ar raudosu bernu ir pirmie 3 menesi. Loti labi saprotu ka juties, jo man otrais dels pavadija pirmos menesus uz manas rokas tigerisa poza. Bernu mocija kolikas neatkarigi no ta, ko es edu un ari lietojot visus biogaia, espumisan utt.

Un vel kas - es jutu, ka esi loti stresaina - berns to jut un nem so emociju no tevis. Tiesam izmanto visu iespejamo laiku uun paligus, lai atpustos un ieietu ritma. Jo mierigaka un harmoniskaka mamma, jo mierigaks berns.

Būs labāki laiki. tici. pagaidām vnk..pacieties un izturi.
ņem uz rokām tik cik vajag un dari tā, kā vieglāk Tev.

Women Tas ir jāpārdzīvo. 2 nedēļas vecs zīdainis ir vēl ļoti maziņš - un parasti uz 3 mēnešu vecumu bebis krasi mainās - tad var gaidīt mazliet vieglāku dzīvi (protams, kamēr nenāk zobi). Vairāk piedomā pie atraudziņas sagaidīšanas, varbūt ir vērts mēģināt ietīt. Varbūt var pamēģināt slingu, šūpoties ar bebi uz lielās vingrošanas bumbas... Lai nu kā - izturību!

Mana un manu draudzeņu pieredze rāda, ka bērni tāpat vien neraud , visam ir savs cēlonis, iespējams, mazulim ,kas sāp!? Kaut kas var būt saspiest dzemdībās .....

Un tik pa kleepi, rokaam.Tas tacu ir pilnigi normali. VIns 9 menesus bijis tiesaa, ciesaa kontakta ar tevi un ari pec dzimsanas si tuvuma sajuta ir loti svariga. Un sis ciesais kontaks pirmajos dzives menesos ir loti, loti svarigs vina personibai nakotnee.

bērns ir puisītis? viņus parasti vairāk moka kolikas.

ir kāds, kas var mazo panēsāt, pabarot kamēr tu pati paēd, nomazgājies? ikdienā esi viena vai vīrs mājās? pati neesi dikti stresaina?
varbūt mazais labāk guļ ratos?

Manam puikam tagad 5 mēneši. Kad viņam bija 2 nedēļas viņš arī daudz raudāja un tik pa rokām dzīvojās. Tad man visi ieteikumi, ka tas jāpārdzīvo un, ka paliks vieglāk likās pilnīgi nejēdzīgi. Nu tagad patiešām varu teikt, ka tas pāriet, manam tas bija uz kādu mēneša vecumu. Tā pa laikam puncis uzdeva, bet kopumā palika daudz, daudz vieglāk :)
Turies un priecājies, jo tik mazs tas mazais jau vairs nekad nebūs :)

Neesmu viena, draugs palidz, pagaidaam ir pa maajaam. Aukleejam abi.
Protams ka esmu uzvilkta, nerodu mieru, jo ko daru vinjsh tik raud, kaa celjas no miega taa raud, uzreiz jadod eest, vai pa rokaam. Ratos vispaar taapat vien negrib, ejam ara ja ir jau aizmidzis uz rokaam. Dkterim saku, ka raud, atbilde, jaa taa dazji beerni dara ziidainju vecumaa.
Pati briinos, ko man taa ar deeleenu, vecaakaa meita bija tik klusa un patstaaviiga. Prieks bij aukleet. Bet ar otro, gruuti, nezinu ko vinjsh veelas un kad. Liekas ka mums abiem nav saikne.:'-(