Jā, piekrītu, ka var būt ļoti dažādi stāsti aiz katra no šiem gadījumiem, un tie nav pilnīgi vienlīdzīgi vērtējami.
Tomēr nevar teikt, ka visos gadījumos jāmeklē vaina attiecībās. Jo ir cilvēki, kam tikai ar vienu partneri nav gana - vienalga, kāds tas partneris ir. Un būs tādi, kas kļūst vāji, saskaroties ar problēmām, un tādēļ ļaujas kaut kam citam - ārpus šīm attiecībām. Un vēl būs tādi, kas vienkārši nekrāps.
tas, ko es mēģināju tev pateiktUzreiz pēc tā pierakstot klāt vispārinātu apgalvojumu, ka "viena pagale nedeg", tā nonākot krasās pretrunās ar to, ka katra situācija skatāma individuāli? Tad visai interesants veids, kā centies to pateikt.
ar jau būt arī tieši otrādi - ka mīļāko meklē, lai varētu darīt lietas, kurām sievu pakļaut negribētos (jo viņu pārāk ciena)Interesants veids, kā paust cieņu :D :D :D
es agrāk arī biju dikti kategoriska, bet paskatoties kā citi dzīvo un laikam ejot uz priekšu, esmu mainījusi savu nostāju, viena pagale nedeg, katrs gadījums ir individuāls.
Vai tām kuras dzīvo kopā, visu attiecības dariet pareizi un ideāli ?
kā arī drīz mūsu attiecības būs apaļā jubilejā
Vai tām kuras dzīvo kopā, visu attiecības dariet pareizi un ideāli ?es cenšos.. :-)
Ja mēs rīkotos kā te raksta vairums komemtētaju – mūsu attiecības jau sen būtu cauri. Bet mēs tā nerīkojamies un viss ir OK, kā arī drīz mūsu attiecības būs apaļā jubilejā.
Latvijā šķiršanās statiska ir dramatiski liela un mana ģimene to nepapildinās.
Tas bija liels risks no vienas puses un degoši kaisīgi sakari no otras puses. Pēc vairāku gadu attiecībām prasījās kāds asumiņš no malas. Bet ja ļoti pacenstos tad varēja nobremzēt.
Bet tā sajuta kad palaiž bremzes ....
Tagad domājot - toreiz droši vien būtu rīkojies tāpat.
Kāpēc ? Laikam jau tāda ir cilvēka daba.
Dienesta romāns darba vietā. Ar seksu tualetē.
Pāris mēnešus visiem kolēģiem bija interesanta tēma par ko runāt.
Galvenais ka sanāca to visu labi beigt, paliekot normālās attiecībās.
Bet ir ko atcerēties.