It kā pieredzes par maz esot, lai arī visus darba uzdevumus veiksmīgi izpildīju. Bet tā kā nebija tik ātri kā pārējiem, kas jomā strādā gadiem, tad izlēma par labi cita cilvēka meklēšanai. Šo mēnešu laikā gan arī mainījās amata pienākumi, t.i., tas darbs, uz kuru man pieņēma, man ļoti labi padevās, bet papildus nāca sānu darbi, ar kuriem veicās lēnāk, kaut ko nezināju utt..
Katrā ziņā, priekšnieks pats atvainojās, ka nebija dadomājis visu līdz galam un ka tā sanācis un droši varot dot viņa numuru rekomendācijai, bet pati palieku bez darba..
Lieki teikt, ka pēdējos mēnešus arī sēdēju bieži līdz 21niem (tiesa, ne visu laiku strādājot, bet enīvejs) dzīve ārpus darba pazaudēta, jo kolēģi bija forši un darbu gribējās paturēt. Attiecību nav (pirms nedēļas ļoti nesmuki mani uzmeta), skolai tūlīt vajadzēs 1000€, kuru arī nav + jāpārvācas, kur vēl līdzekļus vajadzēs. Darbu meklēt rokas neceļās, jo viss liekas tik bezjēdzīgi, piedevām ne es darbu dabūšu tik netālu no mājām, ne apstākļi būs tik labi, ne kolēģi un mūsdienās vēl dabūt tādu darbu, par kura algu var dzīvot ne izdzīvot.. Nezz. Piedevām nu CV būs vēlviena 3 mēnešu darba vieta, kas ar čābīgi sāk izskatīties.. :( Pārējās gan pašas darba vietas bija mēsli un pati aizgāju, bet tomēr.
It kā jau nekas tāds un cilvēkiem daudz lielākas un smagākas un tiešām nopietnas problēmas dzīvē, bet viss kopā kaut ka pat ne skumdina, bet tiešām - rokas nolaižas.