Cik biezhi?

Katru dienu tas nenotiek. Katrā ziņā ne parastas telefona sarunas laikā. Kad uznāk, tad pasakām. Reizēm sanāk pēc tādiem lielākiem strīdiem, laikam tādejādi noskaidrojam, ka nekas nav mainījies :-D

Tāpat vien "čau" vietā nesaku, bet, kad pasaku, tad tiešām tā jūtos, man tas nav tā automātiski.

Diemžēl vai par laimi, dzīvē ir bijušas situācijas, kuras tā vien kliedz - dzīvo šodien, jo nezini vai rīt būsi dzīvs, tāpēc sakām ik uz soļa, kad esam kopā un vēl dažas reizītes sarakstē vai pa telefonu, kad esam dienas darbos :) Un vispār nenovalkājas šie vārdi un nezaudē nozīmi, jo tie ir patiesi. Nevajag neko taupīt un atlikt uz vēlāku laiku, īpašiem gadījumiem, jo to īpašo gadījumu vari arī nesagaidīt!

Gandrīz 6 gadi kopā, sakām katru dienu. Tā īpašā sajūta to dzirdot un sakot nav mazinājusies ne kripatas

Mums tas pats, tikai par vienu gadu vairāk. (l)

Man liekas, ka ja mīli cilvēku, tas būtu jāparāda ar darbiem vai izturēšanos. Katru dienu un vēl pēc telefonsarunas beigām - liekas, kaut kā ļoti pārspīlēti. Tad jau šie vārdi zaudē jēgu

Arī "darbi" jēgu, ja tos dara bieži, kaut kā pārspīlēti un uzspēlēti tā izturēšanās un darbības tad sanāk. :D

*zaudē

Kopā esam jau 2 gadus un katru dienu mēs sakam viens otram es tevi mīlu.

Esot attiecībās to teicu faktiski katru dienu. Tiesa gan, vārdiem būs maza jēga, ja attieksme neparādīsies darbos.

Gandrīz katru dienu, tā arī jūtamies :) esam kopā gan tikai vai jau pusotru gadu, bet kopš pateicām pirmo reizi, neesmu to nožēlojusi :)

Katru dienu ne, bet bieži. Un kad tiek teikts, tad no sirds!(l)

esam jau ilgu laiku uz viena viļņa, to, ka mīl, mans vīrs nesaka, bet parāda ar darbiem, jo viņam nepatīk liekvārdība. es viņam reizēm pasaku, ka mīlu viņu, biežāk, ka mīļoju viņu vai miu,miu,mui, kas nozīmē to pašu.

nav vienas formulas kā jārīkojas, katram pārim tas ir citādāks.

Pēc cik ilga kopā būšanas laika jūs to dzirdējāt pirmo reizi? Pasas pirmās pateicāt vai gaidijāt kad vīrietis pateiks, pat ja pašām jau bija tā sajūta, ka mīli? :)

Sakām ļoti bieži, tajā skaitā pa telefonu. Nejūtos tā, ka to sakot kaut kas zūd - nav jau ziepju gabals, nenodils! Toties jūtos ļoti mīlēta un emocionāli aprūpēta.

Pilniigi par mani un manu vīrieti :)))) Kopā esam 2 gadus.

Nerea, tad kad juutas pazudiis, tici man, ta vienkarshi tas pantiņš vairs neskaitīsies :) Es pēc sevis - nu ja nemīl, un nav tās sajūtas, tad nebūs arī tie vārdi :)

harmless es to nemaz taa "negaidiju", bet viirietis pateica pirmais :D pati veel toreiz iisti nesapratu, cik nopietnas uztveru shis attiecibas :D no vinja puses tas naaca pec nepilna pusgada, ja pareizi atceros :) vispar musu pirmais skuupsts un pirmais "es miilu tevi" man mazliet ir pazudis no atminjas :D:'-( tas laikam tapeec, ka toreiz biju emociju varaa (l)

Man draugs to saka bieži,varbūt ne katru dienu, bet bieži tos vārdus dzirdu no viņa. Pati esmu to pateikusi tikai 1 reizi 5 kopā būšanas gados. Labāk to patīk izrādīt ar attieksmi, rīcību, nekā teikt. Neesmu cilvēks, kurš visas savas sajūtas un emocijas pasaka ar vārdiem.

Katru rītu vīrs pirms došanās ārā no mājas iedod man buču un es saku "Es tevi mīlu, brauc prātīgi!" Es gribu, lai tie ir pēdējie vārdi, ko mans vīrs dzird, līdz mēs atkal tiksimies. Reizēm pa dienu vai ejot gulēt iečukstam viens otram ausī "mīlu tevi". Ne reizi tie nav tukši vārdi.

Viss jādara ar attieksmi, nevis vārdiem.
Tie, kuri katra teikuma galā to saka ir biški jukuši manās acīs.

Katram jau savs! Manu prat tie kuri to saka reizi gada vai nu kaunas par savam jutam vai ari nav parliecinati par to!
Lai teiktu viens otram shos vardus nav jabut kadam ipasham mirklim,bet gan ipashu to var padarit pasakot to!

Mēs bieži sakām šos vārdus. Nu un? Protams, ne katrā telefona sarunā.. Bet vismaz reizi dienā noteikti.
Nozīme jau nemainās :) Patīkami gan dzirdēt, gan teikt.

Man vispār piederu pie tās kategorijas, kura jūtas vārdiski apliecina diezgan reti. Attiecību sākumā tāpat bija neliela problēma, jo no drauga šis vārdiskais mīļums spraucās vairāk ārā nekā no manis, kas lika viņam domāt, ka es nejūtu to pašu, ko viņš. Bet es vienkārši tāda esmu. Sirdī var būt pilnīga eksplozija no tā, ko jūtu un tas parādās manā rīcībā, attieksmē pret otru, bet ar vārdiem kaut kā nedraudzējos laikam. Vienīgais es bieži mēdzu teikt paldies par visu labo, ko viņš dara un par to, ka viņš vienkārši ir.

šos vārdus izsakam ļoti bieži, katru/ katru otro dienu, bet tik un tā, ik reizi izdzirdot, man sirsniņa satrīcas.. (l)

Mēs šos vārdus uzskatām par īpašiem, tāpēc sakām viens otram tikai brīžos, kad tas laužas pa visām varītēm ārā.

Gluži tāpat kā ar vārdu " piedod". Ciest nevaru,kad draudzenes nober -nu, piedo,piedo ,piedo (jā, bez burta D beigās) -.- Šķiet - tam vārdam nav nekādas vērtības...

Vīrs saka diezgan bieži. Abi vairāk mīlestību izrādām ar darbībām, nevis " mīlu, mīlu,mīlu..."