Uii, nekad negribētu būt kopā ar pilnīgāko geimeri. Mana vīrieša draugs tāds bija. Pazaudēja sev meiteni un pārstāja. Nu tas vispār nebija normāli. Viņam bija konkrētas dienas, dienā konkrēts laiks, kad un cik ilgi viņi ir kopā, kaut ko padara, pārējo laiku viņš spēlē. Varēja spēlēt no rīta līdz vakaram, nemitīgi par to runāt. Aiziet ciemos un vienmēr sāk jau vedināt, ka varētu uzspēlēt, mēģina iesaistīt pārējos utt. Es tiešām apbrīnoju, kā tā meitene to cieta kādus gadus trīs točna. Tagad vairs nespēlē.
Manējais šad tad uzspēlē, bet viņam viss ātri apnīk. Viņš nav tik pacietīgs, lai kačātu tos līmeņus un dienām ilgi sēdētu pie kompja. Viņš praktiski vispār to nedara :D Es negribētu tā, ka mums vēl jānosaka grafiks, kad varam pabūt kopā. Protams, nevienam nav tiesību regulēt otra brīvo laiku, bet man būtu grūti ar tādu, jo es zinu, kā tas ievelk. Ja tā, sēžam vakarā katrs pie sava pc un viņš tur kaut ko čubinās, bet jebkurā brīdī var pievērsties man vai citām lietām un nevis atrūkt, ka viņam ir spēle un lai netraucēju, tad man tas būtu pieņemami.
289
