Jārunā un jāskaidro ka vienkārši nav nauda tām lietām kuras bērns grib. Iedrošināt varbūt no pustdienu naudas (vai citām naudām) atlikt naudiņu krājkasē lai varētu nopirkt to ko vēlas. Gaidīt atlaižu laikus un uz tiem laikiem arī censties kādu naudiņu atlikt.
Pati esmu gājusi tādai situācijai cauri ka nauda nav, bet bērna prātā esot to negribās saprast, kā arī apkārtējo ietekme dara savu - visiem ir, bet man nav.
Iet meklēt tās kedas utt. humpalās kur tiešām var atrast tās mantas pat pilnīgi jaunā stāvoklī. Lai gan bērniem arī grūti to pieņemt atkal ka visiem ir jauns, bet pašam lietots. Tad nu varbūt ir jāpatur tas kā noslēpums. Māte aiziet un atrod tos apavus vai ko citu pa lētu naudu, ļoti labā stāvoklī un pēc tam iedod tās bērnam ar tekstu ka atrada uz atlaidi viņas - pēdējais pāris utt. Tomēr ir jāmāca bērnam saprast to ka vienkārši nav tā nauda vairāk un viss, gribēties jau gribētos pirkt lai priecājas, bet nu ne visu var atļauties.