Jūsu kaprīzes

Zinu ka tas ir riebīgs ieradums,bet vakaros ielienu gulta un tad sāku čīkstēt,atnes ūdentiņu,tējiņu, šokolādīti u.t.t kaut arī piemēram tikko esmu atnākusi no virtuves :D :-D

Nav kapriizhu. Uzreiz iedomajos,kaa tas no malas izskataas un vai es pati butu gatava to paciest.atbilde vienmer ir -mani tas izbesiitu. Un par kapriizeem aizmirstu.

Un es jau domāju, ka te neviena nav kaut mazliet kaprīza :D
Bet tāda veida lūgumi man ir tikai tad, kad esmu saslimusi...ikdienā tā cenšos nedarīt, ja vien draugs jau nav virtuvē un man tieši tad nesagribas kaut ko no turienes (t)(s)

Vislabāk- ja vēlmju kaprīzes varētu pārvērst biznesā. Tas gan ne vienā dienā izdarāms darbs.

Oj, es vispār esmu baigā egoiste un izrīkotāja... Lai cik ļauni tas nebūtu, pati to apzinos, man draugi šokā, kā mans draugs vispār to iztur.

Man ir tā - ja man kaut ko vajag, man tas būs. Ja ir vēls, un es sagribu saldējumu, es dīkšu tik ilgi, kamēr draugam izdīkšu to saldējumu, lai viņš iet uz veikalu. Ja es gribu mājdzīvnieku, bet viņš nē, mums būs mājdzīvnieks. Un arī tas pats - guļam gultā, un es tikai - atnes man to, atnes man šito. Es parasi apt tik stulbasl ieas - stāv blakus pults bet es viņam vienalga palūgšu man padot, tākā slinka kaprīza princese. :D pašai jau reizēm smiekli, bet nu tā iegājies. Tagad jau cenšos vairāk sevi kontrolēt un mazāk viņu izrīkot, bet nu tā parasti visu laiku. Tāpat arī viņš ma'jās visu dara vairāk, jo es māku čīkstēt un tad viņam paliek manis žēl un šis izdara. :D Viņš man vispār baigais mīiiļums, rūpējas par mani (l)

man draugi šokā, kā mans draugs vispār to iztur

es arī šokā :D jo ne visas meitenes tā māk un ne visi vīrieši to iztur...

kā mans draugs vispār to iztur

Bieza āda, kā saka. Es viņu saprodu, un ja vēl neliela mazohisma piedeva?

Ja nesakaita to, ka no rītiem esmu galīgā neomā līdz pirmajai kafijas tasei un cigaretei, citādi visādi pašai liekas, ka es esmu ļoti tolerants un bezkaprīžu cilvēks, kas viegli pielāgojas visiem apstākļiem. Drīzāk man šad un tad ieslēdzas čīkstule, ne kaprīzā dīva.

Jā, mēdzu būt kaprīza. Ja es sadomājos, ka man kaut ko vajag, tad lūdzu, čīkstu, prasu kamēr viņš manu vēlmi piepilda. Viņš ir braucis man pircis veikalā ieraudzītus svārkus, kurus nevarēju izmest no prāta, gājis uz veikalu vēlu vakarā, kad man sakārojies kaut ko garšīgu, 6.00. no rīta vārījis zupu, jo biju ceļojumā un jau pāris reizes biju pačīkstējusi, cik ļoti ilgojos pēc zupas.
Jāatzīmē gan, ka es nekad nepieprasu un kāju nepiecērtu, lielākoties mans žēlīgais acu skatiens un "nu lūūūūūdzu" iedarbojas.

Uz veikalu nesūtu, visu padot arī neprasu :D

Man laikam nav kaprīžu, es, protams, priecātos, ja man vakaros pirms miega paglāstītu muguru, bet nesanāk :D

Neesmu ipashi kapriza.vnm esmu pametusi puishus,kuri gatavi pildit ikvienu manu iegribu. Tadelj man ir virs ar stingru nostaju un vardu,kurs nespringos man rinki,bet sniegs palidzigu roku,kad tas tieshsm nepieciesams.labi,reizem iekseji pabesi,ka vins nedaris to un shito tikai tapec,ka esmu ko iedomajusies,bet man patik neizrikojami virieshi. Protams,udeni atnesis,ja palugsu,bet desmit reizes neskries surpu turpu. Nu tapat ari es neesmu izrikojama. Pa reizei ko atnesishu,bet nebushu kalpones vieta

ā, nē, pēc zināmām aktivitātēm prasu, lai atnes padzerties, ko parasti arī izdara :)

Es esmu ļoti kaprīza. Ja kaut kas nav pa prātam, tad apvainojos, līdz dabūju to, ko gribu. Te es nerunāju par materiālām lietām, neprasu dārgas somas vai sazin ko un tad apvainojos, nebūt nē. Vairāk par to, ka man vajag uzmanību, izklaides, mīļumu. Bieži vien man ir tie bērnišķīgi izgājieni, draugs ir pieradis :D :)

Man laikam ir viena kaprīze - vienmēr vajag uzmanību. Dīcu, ja viņu nedabūju tad, kad man vajag..un bieži ir tā, ka ievajagās pavisam nelaikā :D
Neko citu neprasu. Skriet nekur nevajag, jo vienkārši žēl būtu viņu sūtīt uz veikalu,labāk, lai sēž blakus un čubina mani :D

Pēc dabas nekaprizējos.. tomēr retumis uznāk :D
Ja kaut kas sabojā garastāvokli, draugs man atnes saldējumu.. vai nopērk puķes. Tāpēc, ka esmu teikusi, ka šīs lietas padarā dzīvi skaistāku (uzlabot omu) :D

Skriet nekur nevajag, jo vienkārši žēl būtu viņu sūtīt uz veikalu,labāk, lai sēž blakus un čubina mani

un man likās, ka esmu vienīgā tāda, kurai neko diži nevajag, tikai lai mīļo, čubina un pievērš uzmanību :D īpaši no rītiem, gan brīvdienās, gan darba dienās un esmu totāli greizsirdīga uz datoru, tv un viņa jauno iPhone... (t)

Ja man piemēram vajag kaut ko, lai draugs padod kam viņš ir tuvāk nekā es, es palūdzu vai nevar padot, ja nevar tad pati paņemu. Vispār ja kaut ko gribu vai vajag es palūdzu un itkā draugs vēl nav teicis, ka esmu kaprīza. Ar čīkstēšanu uz nerviem arī īpaši nekrītu, drīzāk draugs man ir tāds kas reizēm pačīkst ka grib to un šito. :-D:-D

Atceros, kad mīļotais pirmo reizi atbrauca ciemos pie maniem vecākiem, viņš atveda kūku "Kaprīze" uz ko saņēma komentāru no mana tēta ar domu - tātad jau esi sapratis ar ko Tev darīšana :-D

Bet tētim nav taisnības, es neesmu kaprīza.. vismaz vairs nē! :-)

Intereses pēc būs vakarā jāpaprasa, bet man pašai šķiet, pārlasot te sarakstīto, ka nekādas kaprīzes man nav.

Man arī iekšā mīt maza, bērnišķīga un kaprīza meitene. Bieži vien man sakārojas kāda šokolādīte vai kāds cits kārums, ko tad lūdzu draugam atnest no veikala. Regulāri lieku draugam ar mani skatīties romantiskās sieviešu filmas, kuras vīrieši parasti neskatās. Un vienmēr dīcu pēc viņa uzmanības un mīļuma pat tad, ja kopā pavadīta visa diena. (l)

Pārsvarā draugs visu izdara ar smaidu sejā un bez liekas kurnēšanas, lai gan dažreiz es brīnos, kā viņš mani pacieš! :-D