Labrīt meitenes,
Gribējās paklausīties varbūt kādus nu ne gluži veiksmes, bet tādus, cik neierasti man, iemīlēšanās stāstus. |-)
Šobrīd arī esmu randiņu periodā ar vienu vīrieti. Nu cik nu randiņi, tādi netradicionālie. Jo iepazināmies principā kopīgo ūdens sporta interešu dēļ. Tajā mirklī domāju, jā, ļoti simpātisks, foršs, bet nu priekš manis? No no nooo. Tad nu tā arī kopā laiku pavadam, sports, izklaides. Plus garās vakara sarunas. Nu kaut kā man pašu viņš ir tik ļoti ieinteresējis, bet visu laiku tā mūžīgā doma galvā, ka viņš nav mans tips, mēs kopā droši vien izskatītos dīvaini. Izskata ziņā viņš ir pilnīgs pretstats manai gaumei. Laikam jau raksturs pievelk, pat nezinu, bet es neatceros, kad man ir bijis kāds par kuru ir jādomā ir tik daudz un bieži.
Tad nu beidzot viņš mani arī uzaicināja un nedaudz tradicionālāku, pat banālāku randiņu un es sāku bremzēt. Kas man tie par iekšējiem aizspriedumie, principiem, kuriem netieku pāri? Tā kā pusaudze nu.
Jūsu vīrieši ir jūsu izsapņotais vīrieša ideāls? Vai vismaz sākot tikties viņi bija jūsu gaumē / tips (nezinu vai pareizais vārds)?