ieaudzis auskars

Cik vecs bērns?
Ja maziņš - obligāti ķirurgs. Bērniņam taču sāp.

nav vinna mazina, nav arí liela, bet vinna saka, ka nesáp, pagriezt arí var, bet griezt negrib, jo bail no árstiem, vinnai ja skabarga jau raud un nellauj iznnemt.

Nu tad pamēģināt kustināt.
Tāpēc jau ir rekomendācijas pēc caurduršanas - tīrīt ar tinktūru un kustināt auskaru.

Mani šādā gadījumā veda pie ķirurga, kurš "izrāva" ārā. Pašiem labāk to nedarīt, jo var sanākt pārplēst ausi un būs jāšuj

kustinát var, bet bumbinna ir pa vidu, tas neko nedos.

cukurvávere, atsápinája? es noteikti negribu, lai vinnai sáp, jo tad vinna ne par ko nellausies.

ká tev tá sanáca?

Bet loģiski, ka ķirurgs raus ārā. Un vēl nolasīs morāli, kas, manuprāt, ir loģiski.

_komedija_, tavi stulbie komentári shobríd vismazák iederas!

Bērns pats nejuta, ka auskars ieaug? Kad man izdūra es katru dienu viņus virpināju ar pirkstiem.

Man pašai tā bija, kad izdūra, bet par cik, es nebiju maziņa vairs, tad vienkārši mērcējot kumelītēs un kustinot, dabūju vinu, lai sāk kustēties, protams, nedaudz asiņoja, bet pēc tam sadzija un ir ok. Bet nu tā kā bērns nav liels, varbūt tomēr labāk pie ārsta aizvest.

nejuta, vinai jau pazináts vecums un pati tírija, iespéjams nejuta, jo uz tás puses gull. vinna arí tagad teica, ka viss ok, ja nebútu pamaníjusi, tá i dzívotu.

Varbūt vēl var "izbakstīt" ārā, ir gadījies. Bet nu tas no skuķa paša atkarīgs.

Nu, es arī, protams, nolasītu nelielu lekciju meitenei un vecākiem.. bet nu gadās visiem, kā izrādās, arī man. :D Es pat neatceros, kas bija par iemeslu (droši vien negrozīju, jo, pieļauju, ka mammai meistare to varbūt bija aizmirsusi pateikt (man bija 4 gadi)). Raudāt raudāju, jo baidījos, bet nu reāli tas bija pāris sekunžu darbs. Man gan bija vieglāks gadījums - nebija traki ielaists. Vnk strutoja, sakalta strutiņas un auskars bija grūti grozāms, aiztiekams.

Vistrakāk man gāja ar nabu - savulaik izdūra ar pistoli un to pašu ārstniecisko auskaru. Tīrīju, grozīju, bet ar laiku kaut kas sāka nepatikt. Rezultātā, ādas kroka ap dūruma vietu uzpampa, strutoja. Rezultātā nevarēju pati neko izdarīt un sāpēja ellīgi, gāju atpakaļ pie meistares. Viņa man auskara akmentiņu (loģiski spriežot, tā ir tā daļa, kas ausij priekšpusē, ja mēs viņu liktu ausī) IZRĀVA (jeb izvilka) ar stangām CAURI caurumiņam! :D Jo akmentiņu satvert nebija iespējams - tas bija "ieaudzis" iekšā ādā. Skats un sajūtas bija labas. Asinis, strutas, man - ģībiens uz krēsla (15 gadi). Bet neko, dzīva.

Trīne,
Kur tu redzi stulbu komentàru.
Patiesība kož acīs.

Tad nelien forumā, ja neciet kritiku.
Palasi pati kā uzsāki savu tēmu.

es vienreiz ar līdzīgu problēmu dīloju pašā vietā, kas dūra to auskaru

koijot, adatas vinna nemíl.

cukurvávere, vinai izsháve zelta auskarus, bet strutoja, nopirkám un ielikám citus, palika labák. kádu moráli var lasít vecákiem, kas ir tálu prom no bérna? nu, kádu? vinai nav 4 gadi, pati gribéja. auskaru lietu vinnai uzticéju, jo ir patstávíga un citiem nellauj sevi aiztikt.

5guns, plashák un saprotamák, lúdzu, vari uzrakstít? :)

Trīne1, labāk ved pie ārsta.. Ne jau visi baltajos halātos ir morāles lasītāji.. (kur nu vēl bērnam, kas sabijies)..

Neņem galvā negācijas, gan jau viss būs labi :)

Man dzija ausis vairāk kā pusgadu. Man strutoja. Un vispār nevarēju ilgi nomainīt uz parastiem. Kā ieliku parastos - strutoja vēl trakāk.

Vairāk jātīra, jāatbīda kàjiņa. Jàkustina.

Nu kādas adatas, pašu auskaru jābaksta ārā.

Ja arī ārsts nolasīs morāli, varbūt nākamreiz vairāk piedomās.

paldies, cormeum, noteikti ársti nav tádi atsaldenni, iespéjams auskarus gan vairs negribés kádu laiku.