Es nedaudz vairāk kā pusgadu padzīvoju Īrijā, kur dauņi/BCT ir pilns. Katru dienu vairāki desmiti tev būs ceļā - veikalā/kafejnīcā. Pie tām skaņām, ko viņi mēdz izdvest ar laiku pierod.
Tagad vispār easy uz to skatos - galīgi netraucē. Pat nepamanu uz ielas.
Par šo situāciju. Patiesību, protams, nezinām, bet ja balstās uz to, ka tur rakstīta taisnība, tad liels FUI kafejnīcas īpašniekam.
Es, ja gribētu, lai no manas kafejnīcas ietu prom šāds bērns, tad droši vien, vnk iedotu (uz sava rēķina) bērnam kaut ko līdzi un laipni aicinātu ārā. Nu es domāju - šoko, vai saldējuma kokčiku līdzņemšanai, to pašu tēju. Nu vismaz kaut kā mēģinātu rast kompromisu, ja nu nudien man netīkami būtu, ka šāds bērns ir manā kafejnīcā.
Bet pazīstot sevi - es ne tikai nedzītu ārā, bet visticamāk to dārgo tēju uzsauktu un viss. Man labprātāk patiktu, ja mana kafejnīca būtu populāra ar savu draudzīgo vidi pret indivīdiem - ar autismu slimiem, invalīdiem vai jebkādiem citiem.