ideāla dzīve?

Reģ: 13.08.2015

Līdz šim ar vīriešiem nekad neesmu īsti tikusies. Reizēm randiņoju, reizēm tikos seksam. Man bija labi vienai un negribēju tērēt attiecībām laiku.

Pirms aptuveni gada kāds toreiz nepazīstams vīrietis uzaicināja satikties, un tā nu sanāca, ka iemīlējāmies. Man 24 gadi, viņam 26. Šobrīd viņš mani ir jau bildinājis, kāzas gan plānojam tikai pēc gadiem 2. Viņš grib arī bērnus, bet pēc gadiem 7-10, es īsti ne, bet nezinu, kā manas domas var mainīties pēc tik daudziem gadiem.

Vīrietis ideāls. Pilnīgs džentlmenis, ļoti cēls raksturs, ir dienējis, dziedājis operas, studējis teātra režiju, publicējis dzeju, šobrīd veiksmīgs biznesmenis. Talants uz pilnīgi visu. Viņam arī bija iespēja talantus attīstīt, jo tēvs miljonārs. Domāju, ja pametīšu viņu, tad visus nākamos salīdzināšu ar viņu, un neviens nekad vairs nebūs gana labs.

Dzīve it kā kļūst ideāla... Brīnišķīgs vīrietis, ģimene, utt. Bet man ir ļoti žēl zaudētās brīvības, tā, ka atbildu tikai sev un tikai par sevi, daru, ko un kā vēlos, laiku veltu tikai sev. Šobrīd savām lietām vairs īsti nav laika, jūtos iesprostota viņa sapņos. Laikam gribu dzīvot viena, nezinu. No otras puses baidos, ka viņa pamešanu nožēlošu visu atlikušo mūžu.

Nezinu, ko darīt :-( Visu laiku tikai maļu šīs domas pa galvu, bet jēdzīgi risinājumi nenāk prātā.

14.08.2015 13:03 |

Beibe.Marta

7682

Reģ: 31.01.2013

Šķiet, ka sievietei laulības ir būris, ja nu vienīgi viņa tiešām ir ļoti uz ģimeni orientēta.

pilnigas mulkibas. Buuris ir tava galva un domashanaa.

Ari vienpates var dzivot attiecibas un but laimigas. Es ari esmu diezgan liela vienpate, varbut ne tik izteikta kaa tu, bet esmu. Man patik lasit vienatne gramatas, es vienatne jutos loti labi. Bet taja pasa laiak es esmu laimiga, ka man ir partneris. Kaa jau mineju ieprieks, vaina nav virietii, vaina ir taja, ka jus esat parak salipusi, saaugusi, kaa vienaa personaa tadel tev trukst gaisa.
vai tev nav iespeja aizbraukt pie vecakiem, masam/braliem/masicam/draudzenem uz laicinu? pasaki, ka velies paciemoties. es tadas regularas ciemosanas izveicu pietiekami biezi. nereti braucu majas no veikala un izmetot likumu aizbraucu lidz pludmalei, pasezu minutes 20 klusuma, paveroju cilvekus, dabu, citreizpieveru acis un sajutos kaa uzladejusi baterijs. tapat izbraucu ar divriteni, kadus kilometrus 20, atkal jutos itka nogurusi, bet taja pasa laika uzladejusies. tev vajag vairak lietu darit vienai, tas ir jaizrunaa

15.08.2015 10:18 |

5guns

289

Reģ: 13.06.2015

Bet man ir ļoti žēl zaudētās brīvības, tā, ka atbildu tikai sev un tikai par sevi, daru, ko un kā vēlos, laiku veltu tikai sev

ja attiecībās nav ilgstošu problēmu, tad parasti brīvības jautājums un diskomforts neuzpeld, itkā jau attiecībās esot abiem jājūtas ok, ja nav ok, tad sāk par brīvību, par nepiedzīvoto, par neredzēto domāt utt.

16.08.2015 21:58 |

randoms

Reģ: 13.08.2015

Nu vins tev nelauj ar savaam lietaam nodarboties? Aizliedz?

Piemēram, vakar un šodien. Man bija brīvdienas. Pieceļos - jātīra māja, kas aizņem kādu stundu vismaz. Viņš parasti atbrauc mājās pusdienlaikā un kādām 2 stundām, ko pavadām kopā, pirms tam viņam sagatavoju ēst. Pēc viņa aiziešanas atkal jāmazgā trauki utt. Tad vakarā atkal jāgatavo vakariņas, atkal trauki, atkal nākamajā rītā jātīra māja (mums ir 2 dzīvnieki) un viss no gala. Vakaru, protams, pavadām kopā. Tā man no vienas brīvas dienas sanāk brīvas tikai dažas stundas. Labi vēl, ja nav jāiet pirkt ēdienu u.tml.

Agrāk es dzīvoju viena, mazā istabā, bez dzīvniekiem, visus darbus varēju izdarīt 1h, un pārējā diena brīva. Tagad man brīvā laika vairs vienkārši nav.

Atteikties darīt nevaru, jo kad viņam ir brīvs, viņš pats visu māju iztīra, kad es strādāju tad vienmēr man gatavo vakariņas, vienmēr aizved uz un no darba utt. Nav tā, ka tikai es visu daru, darām 50/50, bet tas aprij visu manu laiku.

Nezinu, cik ilgi to vēl izturēšu.

20.08.2015 18:49 |