Vēlreiz saku bērns nav šķērslis, šķērslis ir pats vecāks, kurš uzskata bērnu par šķērsli.
Visi bērni raud, vai dažreiz sabiedriskajā vietā nemāk uzvesties.Bet tas nenozīmē, ka jāieslēdzas 4 sienās.Un kur nu vēl jānoslēdzās no otrās pusītes.
Nekur netiku minējusi ka man bērni nekad neraud, ka viņiem kolikas nav bijušas, ka man nav bijušas negulētas naktis utt.
Meitiņa pirmās nedēļas katru vakaru vismaz 3h no vieta sraudāja dēļ kolikām.Visu to laiku viņu nēsāju uz rokām un visādi mēģināju palīdzēt.protams ka nebija viegli, bet tāpēc nenoslēdzos prom no mīļotā un ar viņu nebeidzu runāt.
Puika ar tagad vēl naktīs ceļas, kad bija maziņš cēlās ik pa 45 minūtēm.Un tad tikai miegā varēju dabūt pie krūts pieliekot.bet tikuntā tādu elementāru lietu kā sev pagatavot brokastis spēju.
Kā jau iepriekš teicu, problēma ir attiecībā sun nespējā (vai nevēlēšanās) laiku sadalīt tā, lai visi ģimenē būtu laimīgi.
nedomāju ka forumi ir vieta kur jārisina ģimenes problēmas.Tās ir jarisina sarunājoties.Jo kas tās par attiecībām, ja divi pieauguši cilvēki nespēj savā starpā sarunāties un izrunāt visu kas nepatīk?
kā arī tiku minējusi ,ka pēc pirmā bērna neko 2 mēnešus nespēju darīt, visur mīļotais vīrietis palīdzēja.Bērns nebija no mierīgajiem, dzemdības smagas.
bet tāpēc es vīrietim neliku justies atstumtam un neievērotam.
Meitiņas dzemdības bija superīgas, tāpēc likā ska varu kalnus gāzt.tāpēc darīju visu ko iepriekš.Meitiņa pilnīgi pretēja puikam.Bet daudzko zināju kā labāk darīt.Kā ielikt gulēt ,lai nepierod pie rokām vai to ka var aizmigt tikai pie krūts.
Vnk ja ir šķēršļi, ar viņiem ir jātiek galā, nevis jāčīkst cik viss ir slikti.
ka tavas zināšanas aprobežojas tikai ar tavu degungalu.
atvaino, bet vairāk tas attiecas uz Tevi.