Runājot par pudeles dibenu... visdziļākie iedobumi mēdz būt ilgstošai glabāšanai paredzētajām pudelēm - tām parādās nogulsnes, kas sakrājas gredzenā ap iedobumu.
...un, ja aizrunājamies par pudeļu formām, tad Eiropā jau pēc pudeles fomas var noteikt, kāds vīns tajā iepildīts. Slaidajās būs Vācijas, Austrijas, Elzasas aogabala baltvīni (parasti Riesling), taisnajās - Francijas Bordeaux reģiona vīni, Cabernet Sauvignon un Shiraz vīnogu vīni no Jaunās pasaules, druknajās - Burgundijas reģiona un Chardonnay vīnogu vīni. Augstvērtīgu vīnu nemēdz pildīt neparastas formas pudelēs!
Par vecumu... Teiciens "jo vecāks vīns, jo labāks" ir tikai daļēji patiess, un nereti balstās nezināšanā par dažādu vīnogu šķirnēm, vīnu raksturiem un stiliem... Ilgstošai lietošanai paredzēti ir tikai Bordeaux reģiona vīni vai uz Cabernet Sauvignon vīnogu bāzes gatavoti vīni, kam jānostāvas piecus vai pat desmit gadus. Jaunās pasaules vīni nav paredzēti ilgstošai glabāšanai. Vīns ir dzīvs, tas, tāpat kā bērns, aug, attīstās, sasniedz spēka gadus un tad savu spēku zaudē.
...ir jāsamierinās un jāsaprot, ka pasaulē eksistē divu līmeņu vīna industrija. Ap 90% no vīna tirgus apjoma pārstāv t.s. komerciālie (beverage un vin ordinaire), ko lētākas cenas dēļ pārdod ikdienas lietošanai. 10% ir t.s. augstvērtīgie jeb smalkie vīni, t.i., tehniskā kvalitāte ir pašsaprotama, cenu nosaka elitāra izcelsme, pārbaudīta reputācija un ierobežots piedāvājums. Uz šo vīna tirgus segmentu, tad arī attiecas bieži citētā gudrība - jo vīns vecāks, jo labāks.
Labs vīns garšo ne tikai pēc konkrētām vīnogām (Chardonnay, Gamay, Semillon, Pinot Noir, Merlot, Shiraz etc.), bet tur var būt upeņu, vaniļas, piparmētru, šokolādes smaržas nianses uut. utjpr., kās rodas ne tikai no vīnogām, bet arī no ozolkoka mucām, kurā šis dzērien nogatavināts.