Blogs

neskaties uz reklāmu un popularitāti apsēstiem rakstītājiem-blogotājiem. dari to sev, raksti sev. kādreiz blogošana lika pašam justies labāk, bija laika kavēklis un interesanta nodarbe. tagad tas ir mediju, naudas, popularitātes apsēsts lauciņš. tā it kā blogotājam tagad ir jāliecas visu priekšā - kompāniju, lasītāju un vēl sazin kā cita.

Piekrītu! It īpaši jau tad, ja blogs ir par šādu tēmu. Atceros Sviesta Cibas laikus, tad bija vienkārši - raksti par sev aktuālām problēmām, atrodi nelielu bariņu līdzīgi domājošo un dalāties viens ar otru. Pavisam personīgi un ne visiem domāts. Vieta, kur izpausties, nevis biznesa projekts.

Blogs mani ieinteresēja tikai dēļ diagnozes - MRKH

paldies, tām, kuras izteica savu viedokli.
lasīju komentārus un bija mirklis, ka gribēju dzēst un atmest tam ar roku, ja jau tik slikta valoda man ir un, ka blogs būs tikai, lai kāds mani žēlotu. Varu atzīt, ka man grūti iet ar kritikas uztveršanu, neesmu radusi pie tādas. Tieši tāpēc, ka es uzdrīkstējos atklāt savu "stāstu", lai dalītos pieredzē ar kādu. Atkal palasot to meiteņu komentārus, kuras mani atbalstīja, lika man atkal saņemties un rakstīt.

Zinu, ir jāsāk pierasti, ka visi neesam tik saprotoši un, ka ir dažādi cilvēki :)

nē, autore, neraksti publikai, raksti sev, LŪDZU!

Un kāpēc? No kļūdām taču mācās. Jo vairāk rakstīs, jo labāka valoda būs. Gramatika uzlabosies.

Noteikti turpini. Labprāt lasīšu. :-)

Jāizlasa divi palagi, lai vispār uzzinātu, ka blogs par neauglību.

Atliek piekrist teika_spolitei - bloga esošais stāvoklis vairāk izskatās pēc neveiksmīga meksikāņu seriāla anotācijas lētā avīzē.
Saprotu, ka blogs ir domāts konkrētai auditorijai, bet tad to būtu labi jau sākumā minēt, lai pārējie var netērēt velti laiku!

uzdrīkstējos atklāt savu "stāstu"

Varētu noprecizēt no kuras sezonas sērijas šis "stāsts" sāks atklāties! Pagaidām ir uzrakstīts tikai tas, ka negribi, lai kāds tevi atpazīst un tas, ka tev ir "stāsts".

Lai nu kā, lai jau veicas, gan jau atradīsies tādi, kas būs tam visam gatavi laiku tērēt! Mēģināts nav zaudēts! ;)

Piekrītu Darlai par to "stāstu".
Es izlasot bloga ievadu stāstu neieraudzīju. Pseidonīms+diagnozes šifrs. Un viss.
Man būtu bijis interesanti tavu blogu lasīt, ja pirmajā ierakstā būtu pastāstījusi, kā tu uzzināji par slimību (varbūt vismaz pāris teikumos uzrakstītu, kas tā par slimību, jo vai tad tavs blogs ārstiem un pacientiem domāts), kā juties, kā to uztvēra tavi vecāki, utt.
Otrajā ierakstā varēji izstāstīt, kā to uztver tagad, kā tas ietekmē tavu pašreizējo dzīvi-kā ir veidot attiecības ar puišiem, kā viņi to uztver un vai tu viņiem par to saki, utt.
Tava bloga jēga būtu dalīties ar savām emocijām ar citiem pacientiem, informēt sabiedrību par tādas slimības esamību un ko īsti pacients ar tādu diagnozi jūt.
Konstruktīvs padoms-pārraksti pirmis divus ierakstus un kaut kur redzamā vietā (kā lielu virsrakstu atverot tavu blogu) norādi bloga tēmu-iedzimta neauglība.

Piekrītu šim viedoklim:

Iedvesmojošs blogs būtu tad, ja autore izdomātu risinājumu, piemēram, adoptēt mazuli un dalītos savās emocijās par to, kā var audzināt svešu, bet tomēr izjust kā savu bērnu.

Es arī rakstu blogu, taču nekad neesmu dalījusies tajā ar citiem. Ir cilvēki, kuri zin kā to atrast, ir tādi, kuri lasa, taču būtībā rakstu sev, bez konkrētas tēmas, bez solījumiem, ka citiem palīdzēšu vai iedvesmošu. Manuprāt, ja ir vēlme rakstīt blogu, kurš iedvesmo, ir jābūt kādam ļoti spēcīgam stāstam. Kā cilvēks pēc smagas slimības atguvis spēkus, kā cilvēks piecēlies no ratiņkrēsla, kā viens pats izcīnījis vietu zem saules svešā zemē utt. Šobrīd īsti nesaprotu ko tik daudz, gari un plaši var rakstīt par neauglību, lai noturētu pastāvīgu lasītāju uzmanību un cilvēkiem būtu vēlme katru rītu iečekot vai nav paradījusies kāda jauna ziņa. Mani personīgi šis stāsts neaizrāva, taču es nenācu lai kritizētu, tikai lai ieteiktu mazliet apdomāt to, kādu bloga nākotni gribi redzēt, apdomāt kā vari noturēt lasītāja interesi un kā bagātināt savu valodu, citādi vienas tēmas apcilāšana var ieinteresēt vienu, otru reizi, bet vai ilgtermiņā tā, lai blogs būtu dzīvotspējīgs, nezinu gan. Atvainojos, ja kaut ko ne tā pateicu.

Varētu nomainīt favicon. Pagaidām tev stāv bloger oriģinālais
Tas ir kaut kur pie Layout -> favicon

Nav bar jānoņem - tipa tas, kur vari ielogoties savā account. Lasītājiem nav vajadzīgs account tavā blogā, tāpēc jāņem nost. Layour -> navbar -> off


Un vispār jāliek cita ādiņa, jo šitā izskatās ļoti tizla. Pietam tā ir viena no oriģinālajām. Tākā miljons sliktu un garlaicīgu blogu izskatās tieši šādi.

sakums labs

sekošu lidzi

Sveikas!

Blogošanā savus pirmos soļus speru arī es. Man interesē un iedvesmo arī citu meiteņu blogi, jo katra esam tik īpaša un neatkārtojama, ka no katra bloga varam atrast kaut ko nederīgu. Lai publicētu blogu plašākai auditorijai vajadzēja saņemties, tomēr ceru, ka Jums patiks un radīsiet tajā ko lietderīgu :-)

http://bybalance.blogspot.com/:-) ;-)