Es domāju, ka katrs var strādāt/nestrādāt tiešām pēc savām/vecāku iespējām. Ja studijas ir klātienē, tiešām neko nosodošu nesaskatu. Izglītība ir ļoti svarīga.
Par sevi varu teikt, ka esmu izmēģinājusi gan strādāt, gan nestrādāt, bet tā kā studēju ko ļoti specifisku un laikietilpīgu, tad pati dzīvē pārliecinājos cik ļoti darbs var savā ziņā traucēt, radīt lieku stresu, nogurumu (es gan strādāju nakts maiņas, jo visu dienu aizņema mācības), pat veselības problēmas, - piemērs no dzīves - nekad, tiešām nekad mūžā nebiju ģībusi, bet tajā periodā, kad man bija darbs un kolokviji, sanāca noģībt pat 2 reizes un ne jau no neēšanas, - tad arī sapratu, ka tāda slodze ir par traku, bet lai vai kā, ja strādāšanai nav spiedošas vajadzības, tad vismaz pirmajos kursos labāk veltīt laiku mācībām. Darba iegūšana nav nekas slikts, bet nav uzreiz jānoliek visi tie, kas nestrādā, katram var būt savi iemesli, ja slodze būs par lielu, varbūt tagad, jaunam esot, viss būs kārtībā, bet vecumdienās tas ļoti iespējams atsauksies uz veselību - gan miega apnojas veidā, gan arī kā citādi.
Par Tavu puisi varu teikt, -diemžēl japiekrīt pārējām meitenēm - izklausās pēc skaudības. Tiešām nesaprotu, kāpēc daudzi ir tik skaudīgi, katram dzīvē dotas savas priekšrocības, katrs tās izmanto kā māk, varbūt vienam paveicas ar vecākiem, citam ar darbu, vēl citam ar veiksmīgu darījumu, bet kāpēc jāskauž, nesaprotu.