studējot nestrādāju - draugam tas nepatīk

Un tad vienmēr saka kad redz manu kontu "nu kā var nestrādājošam cilvēkam būt tāda nauda uz konta?"

Kāpēc jālien otra cilvēka makā? (t) Izklausās, ka viņam tiešām ir nopietnas problēmas ar skaudību. Nevaru iedomāties kā ir dzīvot kopā ar cilvēku, kas visu laiku pārmet par to, ka tev ir nauda, bez maz jājūtas vainīgai par to un jāslēpj visi skaitļi. Fuj.

Nu jā, iespējams, viņam mazliet sāp sirds, ka situācija ir tāda, kāda tā ir, ka viņam jāraujas, bet citam tas jau ir iedots. Tā dzīve ir iekārtota.

Par citiem jā, bet ne jau par mīļoto vai tuvo cilvēku... par tuvajiem ir jāpriecājas, ne jātrin zobs kāpēc viņam tā paveicies, bet man ne?

Ja ir iespēja nestrādāt, tad nepadodies spiedienam. Darbi ir dažādi, bet ne vienmēr var kaut ko tādu atrast, kur normāli maksā un ko savienot ar studijām. Man bija jāizvēlas - studijas vai darbs. Protams, naudas garša parāva mani uz darba pusi.

Erde, Tev ir 23 gadi, ja Tu pateiktu vecākiem, ka pastrādāsi un to vēlētos, tad tā arī darītu. Un kāpēc uzreiz nenolikt eksāmenus? Es strādāju, labi mācos, visu paspēju, protams, man nav pilnas slodzes darbs un nav arī nekāds pagaidām manā profesijā. Es aizeju, izdaru savu darbu un eju mājās, tās ir 70 stundas mēnesī. Protams, ja uzreiz gribas darbu meklēt nopietnāku, tad varbūt arī šis un tas ir jāpakavē, bet laikam ne par to ir runa, saprotu, ka Tu nemaz negribi strādāt, bet centies tam rast attaisnojumus. Nevajag. Ja negribi, tad nestrādā.

Izklausās, ka viņam tiešām ir nopietnas problēmas ar skaudību. Nevaru iedomāties kā ir dzīvot kopā ar cilvēku, kas visu laiku pārmet par to, ka tev ir nauda, bez maz jājūtas vainīgai par to un jāslēpj visi skaitļi. Fuj.

Man jaunībā tā bija... Arī bāza acīs katru kapeiku ko vecāki man iedeva.. mācījos tad vidusskolā.. un ja ko pirkām tad naudu metām uz pusēm, bet vēl nebija labi...

Tas gan ir jocīgi, ka pārmet to, ka ir pārāk daudz brīvā laika. Ja Tu dari tajā laikā visādas muļķības, tad gan var pārmest. Tā tiešām izklausās pēc skaudības, diemžēl. :(

Vispār jau studēšanu tāpēc sauc par studēšanu, ka cilveks studē. Tas nozīme ka ne tikai apmeklē lekcijas, bet arī patstāvīgi sēž pie gramatam un mācās. Man augstskolā pasniedzēji teica ka studentam 4 stundas dienā ir lekcijas un 4 stundas ir patstāvīgais darbs pie gramatam. Tās ir 8 stundas dienā jeb normāla darba diena. Kā cilvēkam var but pārāk daudz brīva laika? Ja autore tikai lekcijas apmeklē un pie gramatam sēžas tikai divus vakarus pirms eksāmena/zpd nodošanas tad logiski ka draugs pārmet brīva laika ir par daudz. Draugs ir dumš ja pārmet to ka Tu nepārdod narvesenā kafiju vai frī kartupeļus Makdonaldā nevis to ka vairak laika nevelti studijām.
Es ieteiktu vairak laika veltīt savai attīstībai, var but vel kādu valodu sākt apgūt. Stradat Tu vienmer paspēsi aiziet, bet tāds brīdis kad varēsi citu apstākļu netraucēta mācīties Tev dzīvē vairak nebūs. Ja nu vienīgi apprecēsies ar turīgu vīrieti, bet kas to zina kā dzīve iegrozīsies. Tā ka izmanto iespēju. Stradat iet ir verts tikai tad ja darbs ir tiesa veida saistīts ar apgūstamo jomu.

Atceros vienu meiteni kura pati rāvās visādos darbos un teica ka nekas nav sliktāks par cilvēku kurš nekad nav strādājis. Es tā nedomāju. trīs mēnešu praksi es pabeidzu studijās izcili.

Riebjas kad cilvēkus mēra pēc darba, es saprotu ka ja man nekā nebūtu un es dzīvotu uz vecāku pēdējām kapeikām un negribētu strādāt, tad tā ir cita lieta. Es ļoti cienu ka vecāki mani atbalsta, naudu nemetu uz visām malām.
Vienkārši riebjas sabiedrībā tas negatīvais uzskats par tiem, kuriem varbūt ir paveicies ka viņus atbalsta un viņiem nav jāpiestrādā savai iztikai un studijām.

erde, un šķiet, ka nesapratīsi arī. Ja tev rūpētu vecāki tik ļoti, tad tu nevis teiktu viņiem, ka jāiet pastrādāt, bet vienkārši ietu un pastrādātu. Mana ģimene arī ir gatava mani uzturēt, taču man ir svarīgi kāda es izaugu kā personība, man ir svarīga pieredze, kura man pašai nāktu par labu. Es arī pirmo studiju gadu nestrādāju, kamēr iejutos tajā visā un ģimene negribēja, lai to daru, bet otrajā sāku strādāt. Neko nenožēloju, jo pati sev pierādīju uz ko esmu spējīga un guvu lielisku pieredzi saskarsmē ar cilvēkiem un dažādu situāciju risināšanā.
Tas ir mans viedoklis. Tu jautāji, ko domājam un es arī pateicu. Ja nevari sagremot tā ir tava problēma.
Un no vienas puses tavu draugu saprotu.. Ir grūti un sāpīgi dzīvot ar kādu, kuram nav jāpiedomā kā izdzīvot nākamo nedēļu. Parādās atšķirība prioritātēs un dzīves uzskatos. Tomēr arī pārmest nav pareizi.

Varbūt viņam tas liekas netaisnīgi - tev viss tiek pasviests, viņam par to ir jācīnās.

Kāpēc meitenei ir jājūtas vainīgai par to, ka ''viņai viss tiek pasviests''? Viņai vajadzētu augstsirdīgi atteikties no vecāku atbalsta, pat ja viņi mierīgi var (un vēlas) visu nodrošināt? Šo te nosodījumu es nekad neesmu sapratusi. Piekrītu Anno Domini, izjust nenovīdību pret tuvāko cilvēku tikai par to, ka viņai ir vairāk paveicies ar materiālo situāciju ir vienkārši nepareizi.

Savu brīvo laiku pavadu lasot grāmatas, dažkārt nodarbojos ar sportu, ja iet runa par brīvdienām. Bet studiju laikā gan jāpacenšas ar mācībām, man ir tiešām daudz laika sagatavoties, bet to arī izmantoju. Nu drīz jau sākšu rakstīt bakalauru un blakus bakalauram daži eksāmeni, studiju darbi.

"nu kā var nestrādājošam cilvēkam būt tāda nauda uz konta

Vinam skauž.

Ja Tev ir 23 tad ko Tu studē- maģistros, otru augstāko vai medicīnu? 23 jau vajadzētu meginat atrast darbu savā profesija.

Es arī studiju laikā nestrādāju, jo vecāki spēja visu nodrošināt (par ko viņiem lielākais paldies!) un viņiem galvenais bija, lai varu noturēties budžetā, labi mācīties. Varbūt, ja varētu savienot darbu savā sfērā, būtu mēģinājusi. No drauga nekādus komentārus nedzirdēju, viņš saprata situāciju un priecājās par to, ka varu nestrādāt. No citiem gan dzirdēju visādus komentārus no sērijas - kā tu atļaujies nestrādāt, var taču strādāt jebkur, galvenais ir strādāt, vecākiem nauda nekrīt no debesīm utt. Vot atļāvos nestrādāt un neko nenožēloju, tāpēc nejūtos sliktāka vai slinkāka.

Kāpēc jālien otra cilvēka makā? Izklausās, ka viņam tiešām ir nopietnas problēmas ar skaudību. Nevaru iedomāties kā ir dzīvot kopā ar cilvēku, kas visu laiku pārmet par to, ka tev ir nauda, bez maz jājūtas vainīgai par to un jāslēpj visi skaitļi. Fuj.

Pievienojos šim!

Blondie

arī cilvēks kurš studē tāpat un nekrāmē apģērbu H&M veikalā var izaugt par personību.

man ariii izklausaas peec skaudiibas. tev nav jaajuutas vainiigai vai kaa savaadaak, bet ar draugu gan dereetu aprunaaties taa kaartiigi.
izmanto sho iespeju, kad vari veltiit laiku studijaam. straadaat veel paspeesi, visa dziive priekshaa.

mistalee

pilnīgi mana situācija, tikai mani arī draugs laikam nesaprot.

Erde, tik pamanāma tava attieksme pret parastiem darbiem :D redzi, ne visiem var vecāki visu nodrošināt, ir arī jāliek frī kartupeļi vai jākrāmē drēbes, lai normāli izdzīvotu studiju laikā, un tāpat visu var paspēt un praksi pabeigt izcili, kā tu iepriekš teici.
Ja tu nevēlies nosodījumu izjust, kādēļ nievājoši izsakies pret tiem, kas strādā parastu darbu?

Piekrītu, tomēr paskatoties uz cilvēkiem sev apkārt.. tas jau ir savādāk. Nu ko katram sava dzīve un vērtības. :)

izmanto sho iespeju, kad vari veltiit laiku studijaam. straadaat veel paspeesi, visa dziive priekshaa.


šo te man vienmēr saka vecāki.

Apple_pie, arī ++