Viedokļi atšķirsies, bet es tur nesaskatu neko sliktu.
Ja finansiāls atbalsts ir, visas pūles tiešām tiek veltītas mācībām nevis slinkošanai, manuprāt, tas ir labāk, nekā rauties darbā, kavēt lekcijas, uzkrāt parādus mācībās un stresot. Protams, ir cilvēki kas prot ļoti veiksmīgi savienot studijas ar darbu, bet ne vienmēr tas ir iespējams un studijas mēdz būt ļoti dažādas, atrast darbu savā jomā un savienot to ar mācībām reizēm ir ļoti grūti. Savukārt rukāt maķītī, čilī picā vai rimi tikai darba pēc (ja finansiālais faktors jau ir nodrošināts) man liekas vēl muļķīgāk.
Tas ir individuāli, mani pašu arī vecāki pilnībā finansēja, pirmajos kursos nestrādāju, gan lekciju grafika dēļ, gan arī tāpēc, ka vēlējos pilnvērtīgi veltīt sevi mācībām, biju ļoti apmierināta ar šo izvēli. Izskatās, ka tavam draugam nedaudz skaudība pavīd. :D Citādāk, ja jau viņam tevi nav jāuztur, par ko tur sūdzēties un pārmest?