studējot nestrādāju - draugam tas nepatīk

Domaju, ka tev šo visu vajadzētu savam draugam pateikt, ne Cosmo.

P.S. Nē, manu draugu tas nedusmo!

Es domāju ka viņam skauž.. Jā jā tuviem cilvēkiem arī mēdz skaust.. Man arī bija puisis kurš teica to pašu, kad studējām... aiz muguras draugiem par mani stāstīja melus... Kad uzzināju sapratu, ka tā ir skaudība, ka viņam tā nav. Uzreiz pametu, kam man veidot nākotni ar tādu?

ka es studiju laikā nestrādājot un man esot pārāk daudz brīva laika.

Tikai un vienīgi skaudība. Īpaši vēl ja tev palīdz vecāki..

Agrāk es domāju citādāk, proti, ka studiju laikā skolu ar darbu vajadzētu tomēr apvienot, īpaši, ja lekcijas nav katru dienu no rīta līdz vakaram.
Bet tad ,vidusskolā mācoties, sāku strādāt un sapratu, ka tomēr, ja ir iespēja tikai mācīties/studēt, tad šo iespēju labāk ir izmantot un strādāt var sākt tikai pēdējos kursos vai skolu absolvējot.
Pati arī sākšu studēt un neplānoju paralēli strādāt, vismaz ne pirmajā un otrajā kursā. Ar mammu arī tas ir izrunāts un viņa pati teica, ka nemaz nevēlētos, lai es studijas ar darbu apvienoju, jo arī viņa pati studiju gados to nedarīja un jau tā uzskata, ka mana kļūda bija vidusskolas laikā strādāt.
Katrā ziņā es tur neko sliktu vai nosodāmu neredzu, ja vien vecākiem pašiem nav finansiālas grūtības un viņi neraujas vairākos darbos, kamēr Tu lekcijas apmeklē vienu dienu nedēļā.

Pati studēju neklātienē. Pati par studijām maksāju mēnesī noteiktu summu. Un par skolu maksāju es pati, ko nopelnu strādājot. Pelnu minimālo algu, varbūt dažkārt sanāk nedaudz virs minimālās algas. Man pa skolu ir jāizdod mēnesī puse no algas. Kad ir sesijas tad man tur iziet visa alga, samaksājot, izbraukājot uz skolu un mājām, ka arī paēdot.

Vīrietis maksā visus rēķinus, pērk pārtiku un arī apmaksā izklaides. Pati es samaksāju par savu telefonu. Dažkārt, ja sanāk nopērku kaut ko gardu vīrietim, iepriecinu viņu arī. Pati sev kosmētiku pērku. Vīrietis mani arī lutina. Dzīvojam normāli. Man neko nepārmet, ja es nespēju ieguldīt vairāk naudas ikdienā, bet vīrietis saprot, ka studēju, un , ka vēlāk noteikti es viņam atdarīšu ar to pašu.


Bet, ja vecāki atļaujas tev samaksāt par studijām, tad tas ir forši. Bet tomēr kādu pusslodzes darbiņu gan vari pameklēt. Tomēr sava veida pieredzīte nākotnē noderēs.

Man arī bija tāda iespēja, tomēr izvēlējos studiju laikā strādāt un pat īsti nenožēloju (jo radīja daudz problēmas, grūtāk mācīties utt). Tomēr studiju gados iegūto pieredzi darba vietās var rakstīt iekš cv, kas noder pēc tam nākotnē

Manuprāt, tas atkarīgs no katra individuālajām vērtībām - varbūt tavam draugam tas neliekas pareizi, viņš uzskata, ka vērtīgāk ir izmantot šo laiku, kaut ejot neapmaksātā praksē vai strādājot mazāk apmaksātu darbu jomā, kuru studē.

Starp citu, ja situācija būtu pretēja - tas būtu čalis, kuru studiju laikā uztur vecāki, garantēju, ka liela daļa te kliegtu, lai pamet tādu uz kakla sēdētāju.

Nu tas ir lieliski, ka tavi vecāki tevi var uzturēt, tomēr tas nelīmējas ar "darbs un karjera ir svarīgi". Tāpat, potenciālajiem darba devējiem cilvēki ar darba pieredzi studiju laikā ir viens no lielākajiem bonusiem, jo norāda uz cilvēka spēju savienot vairākas lietas vienlaikus.
Diez vai viņam skauž, ka tevi uztur. Drīzāk viņš grib tevi pastumt dzīvē uz priekšu, jo šobrīd tu uz augšu nekāp - tikai apgūsti kaut kādas lietas teorētisko bāzi. To arī vajag, tas nav apspriežams, bet nu..
Iespējams, ka savu brīvo laiku nepietiekami aizpildi ar hobijiem vai sevis pilnveidošanu, tāpēc viņš norāda uz to, ka laiku varētu pavadīt lietderīgāk.

Nav tā ka vecāki raujas vairākos darbos, protams varbūt dažkārt piestrādā kādos projektos utt. Bet es neesmu tā kura no vecākiem pieprasīs pēdējo. Tā sanācis ka man tiešām paveicās, ka mani finansē. Bet tas nenozīmē ka baidos no darba vai ka es te sviežu naudu uz visām pusēm. Ekonomēju, vienmēr jautāju vecākiem ka ja kas es varu vienmēr atrast darbu, ja nu vairs tā nevar atbalstīt.

Draugam arī nepatīk ka man manos 23 gados nav pieredzes darbā...man tiešām nekad nevajadzēja strādāt. Esmu veikusi prakses studijās, bet neesmu strādājusi. Viņš to nesaprot. Saka ka saviem bērniem obligāti liks strādāt no vismaz 20 gadu vecuma.
Es vēlētos lai mani bērni pierod pie darba un arī iegūst praksi darbā, bet ja es viņus varēšu atbalstīt, tad nespiedīšu obligāti pie darba studiju vai skolas laikā.

Vai Jūs dzīvojat kopā? Ja dzīvojat, tad dalat visus maksājumus uz pusēm? Es domāju, ka puisis ar droši vien, ka gribētu tik daudz brīva laika, bet situācija spiež strādāt.

Starp citu, ja situācija būtu pretēja - tas būtu čalis, kuru studiju laikā uztur vecāki, garantēju, ka liela daļa te kliegtu, lai pamet tādu uz kakla sēdētāju.

Tā ir katras ģimenes individuālā noruna... Ja cilvēks studē vai mācās vecāki var uzturēt... Tur nav nekas nosodāms..

Viedokļi atšķirsies, bet es tur nesaskatu neko sliktu.
Ja finansiāls atbalsts ir, visas pūles tiešām tiek veltītas mācībām nevis slinkošanai, manuprāt, tas ir labāk, nekā rauties darbā, kavēt lekcijas, uzkrāt parādus mācībās un stresot. Protams, ir cilvēki kas prot ļoti veiksmīgi savienot studijas ar darbu, bet ne vienmēr tas ir iespējams un studijas mēdz būt ļoti dažādas, atrast darbu savā jomā un savienot to ar mācībām reizēm ir ļoti grūti. Savukārt rukāt maķītī, čilī picā vai rimi tikai darba pēc (ja finansiālais faktors jau ir nodrošināts) man liekas vēl muļķīgāk.

Tas ir individuāli, mani pašu arī vecāki pilnībā finansēja, pirmajos kursos nestrādāju, gan lekciju grafika dēļ, gan arī tāpēc, ka vēlējos pilnvērtīgi veltīt sevi mācībām, biju ļoti apmierināta ar šo izvēli. Izskatās, ka tavam draugam nedaudz skaudība pavīd. Citādāk, ja jau viņam tevi nav jāuztur, par ko tur sūdzēties un pārmest?

Man ir draudzene, kura studē un strādāt negrib. Mamma pateikusi, kamēr varēs abus ar brāli atbalstīs.. Tēvs vairs naudu laikam negribot dot. Un viņai pamatstudijas jau ir. Palicis tikai maģistrs.. Godīgi pateikšu žēl mammas, kas savu nemaz ne tik lielo algu gatava atdot, kamēr šī braukā pa ārzemēm un pat pa vasaru nestrādā. Lūk šādu rīcību nesaprotu, ka nemaz nav savu vecāku žēl un domā tikai par sevi. Turklāt studiju laiks ir labs laiks, lai pastrādātu dažādos nemaz ne tik smagos darbiņos un gūtu arī kādu pieredzi, kaut vai dzīvei, ja ne profesijai. Bet nu kā kurš grib sevi attīstīt kā personību vai arī sēdēt vecākiem uz kakla un baudīt dzīvi..

Amnile

jā, dzīvojam kopā, visu dalām uz pusēm. Jo viņš nopelna tikpat daudz cik man var iedot vecāki.
Un tad vienmēr saka kad redz manu kontu "nu kā var nestrādājošam cilvēkam būt tāda nauda uz konta?"
es ar to visu nekad nelielos nevienam, vienkārši tā ir sanācis, ka vecāki man krāja vienmēr naudu, manām studijām un vēl vecvecāki palīdzēja.

Ja reiz visus maksājumus dalāt uz pusēm, tad neredzu šeit problēmu. Varbūt draugam tiešām skauž (?), ka Tev ir tik daudz brīva laika, kamēr viņš raujas darbā. Tev kādi hobiji ir? Cik daudz brīva laika Tev ir ikdienā?

fuj, tas gan ir nejauki pārmest mīļajam cilvēkam par naudu.

Izskatās, ka tavam draugam nedaudz skaudība pavīd. Citādāk, ja jau viņam tevi nav jāuztur, par ko tur sūdzēties un pārmest?

Noteikti ka skauž... Savādāk nevar būt...

Nu jā, iespējams, viņam mazliet sāp sirds, ka situācija ir tāda, kāda tā ir, ka viņam jāraujas, bet citam tas jau ir iedots. Tā dzīve ir iekārtota.
Man netika iedots, tāpēc strādāju tajā pašā Hesburgerā, ja nestrādātu, ar stipendiju un pabalstu galus izvilktu, bet neko vairāk, tāpēc strādāju, lai būtu arī mazliet pamats vēlāk (naudu atlieku mazliet). Vienīgi man liekas dīvaini... tev 23 gadu vecumā arī visas izklaides finansē vecāki? Man laikam būtu neērti, bet katram ir ieaudzināts citādāk, kā arī jāskatās, kāds materiālais stāvoklis ir taviem vecākiem.

Blondie

neizprotu Tavu nosodošo komentāru. Esmu vairākas reizies teikusi vecākiem ka jāpastrādā, bet viņi to nevēlas. Viņus dara vairāk priecīgus ka es labi pabeidzu studijas nekā piestrādāju un kaut kadus eksamenus nenolieku.

Katram ir savs raksturs. Varbūt viņam tas liekas netaisnīgi - tev viss tiek pasviests, viņam par to ir jācīnās. Lai gan nav jau smuki, ka viņš tā, bet nedaudz viņu saprotu. Lai priecājas, ka viņam nav kā man bija - strādāju, studēju, maksāju visus maksājumus, kamēr draugs ne strādāja, ne studēja, ne arī naudu deva kaut kam. Varbūt der parunāt, ka tevi tas sāpina, ka viņš tā?