Un pasakiet, lūdzu, cik daudz ir reāli bijuši gadījumi, kad bērniem ir piespiests maksāt par tēvu? Un lūdzu bez visiem "viena tante teica", "es kaut kur tramvajā noklausījos sarunā" un līdzīgus "piemērus iz dzīves"
Kā jau minēju, esmu dzīvs piemērs tam! Neviens nesāka slīkt pārdomās, par to, ka par mani maksāja valsts, jo tēvs to vienkārši nedarīja. 3 mēnešus atpakaļ, mans brālis sāka labprātīgi segt ārstēšanās izdevumus par tēvu, jo viņš vienkārši ir spējīgs maksāt. Tēvam palika sliktāk, ārstēšanās vairs nelīdzēja un viņš tika ievietots pansionātā. Tad ,brālis saprata, ka viens nevarēs maksāt 600 euro mēnesī, tikai par tēvu vien un tā nu es saņēmu vēstuli, kurā arī bija minēts, ka tas nu ir mans pienākums un ja es neesmu vientuļā māte vai bezdarbniece, tad nu nāksies maksāt. Es sapratu, ka tagad maksāšu par svešu cilvēku. Gāju uz sociālajiem, prasīju, stāstīju, ņēmos un darījos. Izbēgt neizdevās vienalga. Galu galā viss process apstājās, jo slimība izrādījās spēcīgāka. Bet viss tas tik tiešām ir un reāli tas ir.
Neviens jau nesaka, ka būtu muļķīgi tagad kaut ko pieprasīt, jo bērns ir bērns un jāaudzina viņš ir, lai vai kā tur, bet ja ir iespēja izvilkt pašas spēkiem, tad labāk ne no viena, neko, nekad neņemt.
15
