Mīļākā bērnības rotaļlieta

Man bija mīkstā rotaļlieta lācītis Harijs. Ņēmu līdzi visur, tā tas lācis izbraukāja un apskatīja pusi Latvijas, tika "barots" ar šokolādi un konfektēm (nosmērēju degunu ar saldumiem, pēc tam gāju mazgāt), savā vārda dienā cienājās ar kūku un "dzēra" tēju utt. Tagad viņam ir kādi 16 gadi un nodots tālāk meitas rotaļlietu "kolekcijā". Viņai gan ir cita mīļākā manta- pele, bet ar manu lāci arī spēlējas- vizina leļļu ratos, apsedz, šūpina rokās, kamēr lācis "aizmieg"-tā nu mans lācis atkal turpina dzīvot jau nākamās paaudzes rokās. :)

Kad es biju pavisam maza, mani visvairāk interesēja čiekuri, zīles un.... tēta tukšo patronu čaulītes :D

Es vēl tagad atceros, kā viņas smaržo un tieši šitādas krāsainas man arī bija :D

Vēl man bija divi mīļi zaķi - pelēks puika un balta zaķu meitenīte. :)

Mana mīļākā rotaļlieta, kuru es visur staipīju apkārt, bija mammas rozā pērtiķis. Beigās jau viņš vairs nebija rozā, bet man tas bija mazsvarīgi. Kur pērtiķītis palika, vairs neatceros.

Man nav tas gods nosaukt savu mīļāko rotaļlietu, jo visām mantām tika norautas kājiņas, rociņas un izrauti vēderiņi.. :'-( par ko parūpējās brālis un brālēni.. :D vēlāk tiku pie lelles, no kā visiem bija bail :D

Man bija lauvinja gandriiz manaa augumaa. Es to tik ljoti miileeju, ka miilestiibas uzpluudaa nejaushi noraavu tai galvu.

Man bērnībā nebija mīļākās rotaļlietas, jo vispār tās diez ko neinteresēja. arī bērnudārzā parast sēdēju malā un tikai skatījos, kā citi ņemas ar tām mantām un nesapratu viņus. :D
ja ar kaut ko spēlējos, tad tā bija rotaļu mašīna. Bet mēs spēlējām visādas izdomātas spēles, tāpēc bija pietiekami interesanti. :-)

Mana mīļākā spēle bija -




Tādi rekordi tika stādīti, ka avai! :-D8-)

Mana mīłākā rotałlieta bija kaut kas starp lāci un suni. Meitenīte, rozā kreklińā, ar lielām ausīm. Mamma man viñu uzdāvināja bērnudārza izlaidumā. Gulēju kopā ar vińu, līdz pārvācos dzīvot kopā ar draugu. Tagad, kad aizbraucu uz mājām, vēl joprojām samīłoju vińu :)

Minnija :)

Man bija tēta atvestā lelle no Francijas. Tajos laikos tādas vēl Latvijā bija maz un, dzīvojot mazpilsētā, tādu dabūt nekur nevarēja. Tas bija tā kā zīdainis, puisītis. Kaut kas līdzīgs tagadējiem Baby Born, tikai viņš neveica nekādas darbības, nevarēja ne barot, neko. Nosaucu viņu par Boņuku. Kāpēc? Jo tajā vakarā, kad to lelli dabūju, pa TV skatījāmies "Cilvēka bērns". Kad pienāca vecums, kad ar lelli vairs nespēlējos, tāpat stāvēja goda vietā, jo pati lelle bija burvīga, nu tik skaista. Un tie apģērbi viņai, šūpulītis.. Ehh, bērnība (l)

Man bija liels lācis, kuru savācu pie kaut kādas radu tantes un kategoriski atteicos atdot :D

Man laikam tā bija lelle, kas bija mantojumā no mammas un pēc manis bija arī manai māsai. Viņa gan tai lellei nogrieza matus. :-D bet man patika viņai frizūras taisīt.

Man laikam visas bija mīļas, jo vienu konkrētu neatceros. Viss tas, kas man bija, man patika. Gan sarkanā lapsa, gan baltais kazlēns, gan latviskā lelle, gan tanki u.t.t. :D
Vairāk atceros BD izaiduma kleitu, zaļos ziemas zābakus un superīgās sandales ar gaismiņu zolē :D

Bija man rotallieta, aapsis. Mamma teica, ka krustmates davinats kad piedzimu. Nesmu gan sen nekur manijusi, nezinu vai vel vecaku majas ir. Pedejo reizi redzeju kad man bija kadi 15 gadi.

Man bija lupatu lelle, kuru, nez kāpēc, biju nosaukusi pati savā vārdā. Tad nu Dašu vazāju līdzi visur, viņa jau no sākuma nebija diez ko glīta, lieki teikt, ka vairāku gadu laikā viņa savu skaistumu tikai zaudēja, bet tik un tā bez viņas nekur. Neatceros, kurā brīdī mūsu ceļi šķīrās, bet pirms pāris gadiem mamma viņu mājās atrada un atdeva man. Teikšu godīgi-neglītāku rotaļlietu redzējusi neesmu :-D Nu, bet tagad manās mājās viņa sēž goda vietā, lai visi redz :-D

Man bija lauvinja gandriiz manaa augumaa. Es to tik ljoti miileeju, ka miilestiibas uzpluudaa nejaushi noraavu tai galvu.
U made my day :D tu ta uzmanigu ar savu puisi/viru gan :D

Lupatu lelle, ko sauca Līžuks :D cik atceros tā lelle nebija nekāda fancy, bet acīmredzot kaut kas man viņā patika.

Man patika mīkstie lāči, visiem bija vārdi izdomāti, viens no viņiem tad arī bija mīļākā rotaļlieta. Vēl tagad drusku žēl, ka pilnīgi visi tika iznīcināti.