ārlaulības bērns - vai slikti?

Kādēļ citi tik ļoti steidz aprecēties pirms mazuļa dzimšanas?

reliģija, ticība, māņticība utt.

mans viedoklis - ir labi dzemdēt bērnu tad, kad tam ir iespēja nodrošināt nākotni, viņš būs mīlēts, gaidīts un būs, kas par viņu rūpēsies, ideāli, ja ir abi vecāki.

precības un tamlīdzīgas lietas manā uzskatā ir otršķirīgas un neko neietekmē.

Katris rīkojas tā, kā uzskata par pareizu.. Nemācēšu spriest par astroloģisko karti, bet bez tās pieļauju, ka arī var dzīvot :D

No veciem laikiem iegājies,ka tas ir negods. Tantes runā, ka jaunā māmiņa ir piegulētāja, ka bērna tēvs vnk negrib precēt... Nav neviena ar šo sastapusies?

Gan jau ka kādai šeit vecāki vai vecvecāki ir uzspieduši sakārtot papīrus, tikai iemesls? Pamatojums kādēļ to vajag?

Nu vispār tiesiski tas ir ērtāk. Pirmkārt pēc dzemdībām ja sieva ar mazo negrib nekur braukt, tad reģistrēt vīrs var dzimtsarakstu nodala viens bernu. Kamēr draugs nevar. Ari pienemsim reanimācijā sievu laudis , draudzeni ne. Ari īpašumi laulības laikā iegādāti ir kopīgi, kamēr draudzenei nekas faktiski nepieder. Vienāds uzvārds ģimenei. Un feināk tak teikt sieva , nevis draudzene un bērna māte.

Zinu meiteni, kurai māte lika apprecēties, bet tas bija tāpēc, jo viņai bija 17 gadi...
Pēc tam tāpat izšķīrās.

Astroloģiju nepārzinu.
Bet, manuprāt, dzemdēt bērnu, kad vīrietis ir tikai "draugs" - ir puspajokam variants.
Tai pašā laikā, neuzskatu, ka ja tomēr bērniņš ir pieteicies, ka obligāti ir jāskrien precēties, jo tad arī cilvēki paši atņem sev vienus

Bērns ir ģimenes turpinājums, laulības svētība.


Protams, ka apprecoties nav nekādas garantijas, ka ģimene nu dzīvos ilgi un laimīgi. Bet katrā ziņā, lielāka drošība, ka neaizmuks pie pirmajām grūtībām ( negulētām naktīm un ilgstošas raudāšanas).
Manuprāt tie cilvēki, kas sper tik nopietnu soli kā precības ir vairāk gatavi radīt bērnu, nekā draugi, kas dzīvo kopā 3 gadus.

Bet, protams, ka dzīve ir jautrību pilna un situācijas ir dažnedažādas..

Tāpēc šis jautājums ir atkarīgs, tikai un vienīgi no cilvēku iekšējās nostājas!

kaut kā iztrūka teksts..

..atņem sev vienus svētkus.
Jo tas netiek darīts laikā, kad paši vēlas un ir gatavi laulībām, bet tāpēc, ka ..ir pieteicies bērniņš..

Nekaa slikta tur neredzu. Pati esmu aarlauliibas beerns un taapeec man nav bijusi sliktaaka dziive. Daudz svariigaak ir tas, vai beerns ir gribeets un gaidiits, vai gjimene ir miilosha un saticiiga, nevis shtamps pasee vai gredzens pirkstaa.

Zinu, ka es būtu nedaudz sarūgtināta, ka paliktu stāvoklī vel esot ''draudzenes'' statusā. Nemāku izskaidrot šo savu nostāju, bet es uzskatu, ka ja cilvēki gatavi radīt bērnu un to plāno (tātad ir arī pietiekami finansiāli stabili) tad kāpēc neapprecēties? Ja es dzemdētu pirms kāzām, justu tādu kā nepabeigtības sajūtu- ģimene nav pabeigta, nav īsta. Tikai lūdzu tagad nebrūkat virsū, tās tikai manas sajūtas. Vēlos būt sieva, un tad māte. Nevis vispirms māte un tikai tad sieva. Laikam stereotipi :-D

Es vēlos bērnu tikai pēc kāzām, tam nav kāds konkrēts iemesls, ne reliģija, ne maņticība, ne kas cits.
Man patīk doma ka varētu taisīt kāzas, pēc tam braukt medusmēnesī, atpūsties divatā un vispār pat pirms un vel kādu laiku pēc kāzām izbaudīt divvientulību. Tikai vēlāk kad tiešām sagribētos un arī finansiāli stabilitāte būtu tad tik sākt domāt par bērniem.

Vienīgais kas man nepatīk ir līgavas ar punci,ja pati paliktu stāvoklī tad maz ticams ka dēļ tā skrietu precēties, tad pagaidītu līdz bērna dzimšanai.

ārlaulības bērniem astroloģiski pat zvaigžņu karti nevar izlikt

Kādas muļķības! :-D:-D:-D:-D:-D

Mēs ar draugu abi esam par "bērns pēc kāzam", jo mums vnk patīk tā doma, ka tētis un mamma ir vīrs un sieva. Manam draugam šķiet, ka tas parāda, ka vīrietis uzņemas atbildību. Es gan neuzskatu, ka gredzens pirkstā kaut ko vispār garantē, man tas drīzāk ir emocionālā līmenī, vnk gribas tā. Pat nezinu, kāpēc :)
Bet man nav nekādu negatīvu emociju attiecība uz bēbjiem, kas dzimuši cilvēkiem, kas nav precējušies. Tā it katra paša daļa, ko un kā darīt, kur un cik bērnus dzemdēt :) Galvenais, lai bēbji gribēti un mīleti, paēdusi un saģērbti :)

Ja bērniņš pieteicies, gaidīts un pat ļoti, toties dzimst pavasarī, tad kāzas sanāk taisīt ziemā. Kāda ir precējusies te ziemā? Nav baigi ne forši?

Varbūt labāk ir pieciest ārlaulību un precēties kā visu mūžu kārots - vasarā?

Sylph
tas manliekas būtu pats, pats pirmais rādītājs, kad būtu jālaiž bērniņš pasaulē- kad viņš ir gribēts un gaidīts.


VivaDiva
man līdzīgi.
Es neteiktu, ka būtu sarūgtināta, ja nu bērniņš pieteiktos pirms kāzām, bet es labāk justos, ja tai brīdī būtu sieva.


Un es arī neskrietu precēties ar punci. Tas, manuprāt, ir galīgi aplami. Nerodas priekštats, ka cilvēki precās, jo vēlas, bet gan tāpēc, ka vajadzība spiež.

Nepārmetu tām, kas tā izdarīja. Galu galā, var sarakstīties bērniņu gaidot, un pēc tam kāzas uzrīkot, kad mazais jau paaudzies. Bet nu cik daudzas, to arī izdara?
Beigās paliek biku apbēdinātas, jo atņēma sev kāzas, kādas vēlējās . ( To es saku no personīgās pieredzes. Man ir draudzene, kas sarakstījās zaksā, kad viņai bija 7 mēnesis. Tagad visam pa priekšu tiek liktas citas vajadzības. Māja, mašīna un kāzas tiek atliktas. Lieki teikt, ka jaunā sieviņa pēc šiem 3 gadiem jūtas mazliet vīlusies)

Jā, nu zvaigžņu kartes ir svarīgākais šajā jautājumā :D

Pats svarīgākais ir tas, lai bērniņš būtu gaidīts un mīlēts.
Es arī vēlētos sākumā apprecēties un tad radīt bērnu. Nezinu, kāpēc tā, man tā vienkārši šķiet pareizi. Ja paliktu stāvoklī tagad - nezinu. No vienas puses, mani nejūsmina doma precēties ar bērnu vēderā, no otras puses tomēr gribētos nokārtot visu, jo man būtu kaut kāda nepabeigtības sajūta.

Zvaigzņu karte bija viens piemērs - mīnuss, tādu notiek ir vēl simtiem,tādēļ jautājumu jums, ko zināt. Kāpēc uzreiz jāņirgājas?

Mēs apprecējāmies, kad bērnam bija 3 gadi. Neko absolūti nejūtos zaudējusi. Laulības tikai formalitāte, bijām ģimene gan pirms, gan pēc tam.