Izvēlīgas ēdājas

Es arī esmu izvēlīga, bet lielu problēmu tajā nesaskatu, ciemojoties vienkārši uzlieku uz sava šķīvja to, ko vēlos un cik vēlos ēst, apēdu un viss. Ja kaut kas galīgi neiet pie sirds, izlasu ārā nesūkstoties un nevainojot gatavotāju, tā tiešām nav viņu problēma ka man kaut kas negaršo.

++

Favel
Tu norādīji uz vēl vienu diezgan tipisku pazīmi-ļoti, ļoti bieži tie superizvēlīgie nemāk gatavot nemaz vai salātu sagriešana ir viņu augstākais pavārtriks.

Es, piemēram, neesmu saskārusies ar situāciju, kad man kāds pie galda apsēžas un sāk stāstīt, ko neēdīs. Es arī īpaši nesekoju, kurš ko liek vai neliek uz šķīvja un neprašņāju, kāpēc tā.

Pati bieži, esot ciemos, ar grūtībām atrodu sev tīkamu ēdienu, bet nekad neatļaujos paziņot, ka, redz, uz lašmaizes ir sīpols, tāpēc es to neēdīšu. Es vnk neaiztikšu šīs maizītes un, nezinu, grauzīšu mazsālītus gurķus un burkānus visu vakaru, sakot, ka tie ir tik garšīgi, ka nevaru atrauties.

Bonecutie
Tavs ieteikums ir vietā un tas jau ilgu laiku tiek praktizēts. Vēl vairāk, jau iepazīstot jaunus cilvēkus, nošķiroju tos, kas pārmērīgi uzsver savu ekskluzīvo ēšanu, un ar tiem cenšos nekontaktēties, jo parasti tie putni ir ne tikai uz ēšanu :D
Tomēr esot ciemos, iznāk sastapties ar ar tādu cilvēku kategoriju kā draugu draugi, draugu radi utml. Un tad tik var brīnīties :D

Neēdu ļoti daudz ko. Varētu teikt, ka man ir ļoti vienveidīga ēdienkarte, principā vieni un tie paši produkti katru dienu, bet mani apmierina. Kāds cits varbūt jau nojūgtos pie tādas ēdienkartes.
Ir produkti kā tomāti, rozīnes, burkāni, kuri vienkārši negaršo, bet, ja vajag, tad varu aizvērt acis, 2x ātri sakošļāt un norīt,bet, piemēram, no sīpoliem, olīvēm, sēnēm, zivīm man vienkārši ieslēdzas vemšanas reflekss. Tur neko darīt nevaru, tāpēc tādus ēdienus neēdu vai izkasu no šķīvja.

Manuprāt, ēst gatavošanas maniere daudz pasaka par pašu cilvēku, tāpēc es ciemojoties noteikti pagaršoju visu, ko namamāte liek galdā.. gluži kā pētīt mājokļa iekārtojumu vai ģērbšanās stilum vai arī rakstīšanas manieri :)

Gatavojot maltīti, diezgan daudz pievēršu uzmanību niansēm. Protams, katris savās mājās parasti gatavo savām garšas kārpiņām vistīkamāk, pierastāk.. tomēr jaunu plašumu atklāšana ēšanas kultūrā un ēdienu daudzveidībā ir diezgan aizraujošs process :)

teika_spolite
nejūtu nekādu bērnisķību savā ēdienu izvēlē. Manā ģimenē gatavo veselīgi, un es, piemēram, ciest nevaru majonēzē slīkstošus salātus vai eļļā ceptas kotletes. Es labāk izvēlos svaigos dārzeņu salātus ar nedaudz olīveļļu un tvaicētas kotletes. Neredzu tur neko bērnišķīgu. Tā gatavoja manās mājās, un tā gatavoju es. Kad atnāk ciemiņi, taisu viņiem rosolu ar majonēzi un lašmaizes ar sīpolu, jo CITIEM tā garšo. Sev un draugam gatavoju atšķirīgus ēdienus, jo viņam garšo viens, bet man cits. Nevienam neko neuzspiežu. Neuzskatu, ka "ēst visu" ir vājprātīgs pluss, bet "neēst neko" ir mīnuss.
Ēdiena pagatavošanai ir arī tradīcijas, kultūras iezīmes, kas var atšķirties, un neko bērnišķīgu tajā neredzu.

P.S.
Arī ārpus savas kastes ikdienā es mierīgi izlienu :)

Ir grūtības ēst gaļas ēdienus, kurus nav gatavojusi mana ģimene.

Tā arī ir viena no bērnišķības pazīmēm-ēdu tikai tā, kā gatavo manā ģimenē

Ne vienmēr, jo ir cilvēki, kas neēd gaļas ēdienus ciemos tādēļ, ka nav pārliecināti par gaļas izcelsmi. Zinu arī daudzus cilvēkus, kas ciemos neēd pašlasītu sēņu ēdienus (tīri aiz piesardzības).

Riry
Neviens tev neliedz mājās ēst tā, kā tev patīk. Arī visēdāji savās mājās nemaz neēd visu pēc kārtas vienlīdz daudz/bieži. Pat ja mājās ēd tikai tvaicētas kotletes, tas nebūs nāvējoši, figūru bojājoši vai emocionāli traumatiski vienreiz ciemos vai ārpus mājas apēst eļļā slīkstošu kotleti ar maz dārzeņiem. Tas pats ar kūkām un citu ne pārāk veselīgo pārtiku. Tā baltmaizes šķēle zem laša vai mazs kūkas gabaliņš graujošu iespaidu uz veselību neatstās.
Tas drīzāk tāds sauciens pēc uzmanības-skat, cik veselīgi mājās ēdu :D

teika_spolite
savukārt man šķiet, ka tev ļoti patīk visam likt birkas, diagnozes, un ļoti uzstāt, ka tieši tā, kā tu saki, tas viss arī ir. Nenoliegšu, bieži tavi komentāri ir ļoti informatīvi un izglītojoši, bet nereti tu nejūti robežu starp tavu viedokli un citu cilvēku dzīvi. Tikai tāpēc, ka man garšo manas mammas gatavots ēdiens, es neesmu cilvēks ar problēmām, kas sauc pēc uzmanības. Drīzāk pēc uzmanības sauc tu ar savu - "cik daudz es zinu" :)

Eh, labāk iešu uzgrauzīšu savu superveselīgo burkānu savā drošajā kastē (l)

Pat ja mājās ēd tikai tvaicētas kotletes, tas nebūs nāvējoši, figūru bojājoši vai emocionāli traumatiski vienreiz ciemos vai ārpus mājas apēst eļļā slīkstošu kotleti ar maz dārzeņiem.

Klau, padzeries no eļļas pudeles un pamēģini neapvemties. Ir cilvēki, kas to spēj, bet lielais vairums nespēs gan. Runa nav par to, ka eļļai nebūtu jābūt vispār, bet gan to, ka no kotletes eļļa tek tā, ka varētu gandrīz ar karoti pasmelt nost un tas pats notiek ar teju neesošiem dārzeņiem. Zini, negribēt ēst dzīvu eļļu ar kotletes piegaršu, tā nav nekāda bērnišķība.

Personīgi man nesagādā problēmas ņemt vērā citu cilvēku ēšanas paradumus. Drīzāk bērnišķīgi ir uzskatīt, ka visiem ir jād tas pats, ko ēd Tu. Lielākais pārbaudījums manai iztēlei ēst gatavošanā bija, kad pie mums ciemojās vegāns. Bija jāpagatavo vakariņas tā, lai paēduši un apmierināti būtu gan tie, kas ēd visu, gan dāma, kas dzīvnieku izcelsmes produktus nelieto vispār (Līdz tai dienai nezināju, ka želantīnu arī šie neēd), bet es tiku galā. Protams, ērtāk ir barot visus ar vienu un to pašu, taču nav tik grūti pagatavot salātus, kuros nav gaļas un majonēzes un mērci, ko tāds cilvēks varētu ēst, bet gaļu pagatavot un pasniegt atsevišķi, lai to uz šķīvja liek tie, kas to ēd. Pie kam, nepeldināt to visu eļļā, ne visi eļļu pudelēm dzer. Ir vairāk darba, lai ēdiens uz galda būtu visām gaumēm, bet tas nav neiespējami.
Kad Tu aicini ciemiņus, Tu nekad neņem vērā viņu vēlmes?

Es ciemos nekad neēdu to, kas man negaršo, bet vēl nekad nav bijis tā, ka uz galda nevar atrast neko, ko es ēstu. Neviens nekad nav apvainojies, ka neēdu eļļā peldošas kotletes. Domāju, ka ja es mēģinātu tās ēst un pēc tam skrietu vemt, tā būtu lielāka necieņa pret namamāti, nekā kotlešu vietā izvēlēti salāti un maizes šķēle.

Tas pats ar kūkām un citu ne pārāk veselīgo pārtiku. Tā baltmaizes šķēle zem laša vai mazs kūkas gabaliņš graujošu iespaidu uz veselību neatstās.

Redz, cilvēks, kas nav piedzīvojis saldumu atkarību un tās sekas, citus nesapratīs. Tas viens kūkas gabaliņš man tiešām neko nenodarīs, bet pēc tam gribēsies vēl un vēl, un vēl (un ne jau nu ciemos, bet mājās un daudz dažādu saldumu). Līdz ar to es labāk vispār no tā atsakos un man ir pilnīgi vienalga, ko kāds par mani nodomās.

pa lielam es arī piekrītu teikas_spolītes viedoklim.

Es nezinu kāpēc, bet mani ļoti kaitina ļoti izvēlīgie cilvēki, kuri redz neēd šo un neēd to, bet varbūt tās ir manas personības problēmas.(t)
bet es zinu cilvēkus, kuri ne reizi nepagaršojuši jau saka, oi nee, man šis negaršo vai arī , kā jau te minēts, no bērnības saglabājušies uzskati, ka šis un tas nav garšīgs.

Tomēr ir arī atšķirība starp negaršo un neēdu, jo tas neēdu var būt tīri kaut kādu uzskatu dēļ.
Ir produkti, kas man negaršo atsevišķi, piemēram, es nekad atsevišķu kukurūzu neēstu, bet ja ieliek salātos, tad apēdīšu, jo kopā garšo labāk.

You are the pickiest of ALL the picky eaters.

Esmu ļoti izvēlīga, nav viegli pagatavot maltīti man :-D

Riry
Var jau būt, ka karinu birkas, bet manā izpratnē tas ir nepieklājības kalngals citiem likt justies vainīgiem par to, ka "nav ņēmuši vērā viesu ēšanas paradumus". Jā, katram ir tiesības ēst to, kas garšo, bet dažreiz pieklājības un smalkjūtības vārdā ir jāprot nolikt malā savs lielais Ego un jāpaklusē par to, ka neēd to vai šito. Un vispār-neuztver personīgi manu viedokli-es taču nevienā brīdī neapgalvoju, ka esi ar putniem. Es izsakos par tiem cilvēkiem, kas uzvedas bezkaunīgi un nesmalkjūtīgi, visiem uzsvērdami savus ēšanas paradumus, bet jo īpaši ciemos namamātei. Ja tu tā nedari, tad mani komentāri vispār uz tevi nav attiecināmi.

Alexxa
Es no tādiem izvēlīgajiem turos pa gabalu, kā sātans no krusta :D Tāpēc nav problēmu ar viesu uzņemšanu, jo cilvēkus ar īpašiem ēšanas paradumiem savās mājās neaicinu :D

Es nemaz neesmu izveliga, edu pratiski visu apedamo ja labi pagatavots.
Mani tracina izveligie edaji. Mana dzivesbiedra masas dels tads ir. Jeezus, tas ir arprats, izved no pacietibas atri. Kad prasu vai ir izsalcis un velas paest, jautaju ko ediis, seko desmit piedavajumi no kuriem vinam nekas negarso. Praktiski garso tikai makaroni, piena zupa, putra, friiun hot dogi, cepti kartupeli. Luk pie kaa noved tas, ka berniba matei nebijane laika, ne intereses dizi gatot.

Manuprāt, ir jauki, ja viesi savlaicīgi pabrīdina par saviem ēšanas paradumiem.. ir gadījies uzņemt ciemiņu, kas, izrādās, mainījis dzīves pārliecību un jau veselu nedēļu kā neēd gaļu :D

Manuprāt, dumji un bērnišķīgi ir demonstratīvi neēst neko, kas ir pasniegts vēl uzskaitot visus citus ēšanas paradumus, tomēr vēl dumjāk un vēl bērnišķīgāk ir spiest sevī iekšā eļļaino kotleti! Pieaudzis cilvēks vienmēr spēs rast kompromisu - negribēs kotleti, tad tās vietā apēdīs vairāk dārzeņus/salātus vai arī spēs no salātiem izlasīt nīstos tomātus.

ja viesi savlaicīgi pabrīdina par saviem ēšanas paradumiem

Šis mums draugu/tuvu paziņu lokā ir ļoti labi iegājies - visi paši atgādina, kurš ko neēd un vienmēr piedāvā paņemt savu groziņu līdz. Pie mazpazīstamiem cilvēkiem vienkāršas vakariņas/pusdienas neeju ēst, parasti pie tādiem notiek lielākas viesības, kurās līdz šim uz galda ir bijusi paliela ēdienu izvēle, nevis tikai viena kotlete, 3 vārītī kartupeļi un nezināmas izcelsmes mērce. :D

Nezinu, kā notiek citās kompānijās, bet es ne ar saviem viesiem, nedz pie kāda ciemos neesam apsprieduši savus ēšanas paradumus vai kādas diētas īpatnības, katrs uz galda atrod ko sev tīkamu, pieņemamu un nekādu sarunu par to. Vispār jau tā ēšana nav galvenā.

Ir produkti, kurus neēdu, un neuzskatu, ka man ar varu vajadzētu sevi spiest tos ēst viesībās, lai kādu neaizvainotu, jo, manuprāt, visiem vienalga, ko kurš ēd.

Nepiekritīšu, ka izvēlīgi uz ēdienu ir tie, kuriem mammas bērnībā nav normālu ēdienu gatavojušas. Mana mamma pārsvarā dzīvoja mājās, nestrādāja, mums vienmēr bija daudz maz veselīgs, mājās gatavots ēdiens, bet tagad, kad esmu pieaugusi, neko no tiem ēdieniem pati negatavoju, principā negatavoju vispār un arī pārtieku no dažiem noteiktiem produktiem.

Nezinu, kā notiek citās kompānijās, bet es ne ar saviem viesiem, nedz pie kāda ciemos neesam apsprieduši savus ēšanas paradumus vai kādas diētas īpatnības, katrs uz galda atrod ko sev tīkamu, pieņemamu un nekādu sarunu par to. Vispār jau tā ēšana nav galvenā.

Ir produkti, kurus neēdu, un neuzskatu, ka man ar varu vajadzētu sevi spiest tos ēst viesībās, lai kādu neaizvainotu, jo, manuprāt, visiem vienalga, ko kurš ēd.

Tieši tā.
Nesaprotu to aizvainošanas daļu. Ja es būtu pagatavojusi gaļu, makaronus, mērci un salātus, un kāds no maniem ciemiņiem izvēlētos ēst tikai makaronus ar mērci vai arī tikai gaļu ar salātiem - nu bet lūdzu, par ko tur apvainoties?

Tā ir ciemošanās, nevis skolas ēdnīca, kur vienīgais mērķis ir pierīties 15 minūšu laikā. Ja ciemos ejot pirmajā vietā ir ēšana, nevis kompānija un laba laika pavadīšana, tad tādas problēmas varētu rasties, bet citādāk apvainošanos par ko tādu nekad neesmu redzējusi.