Laimīga šķiršanās

Vai jums ir bijusi šķiršanās kas sāp minimāli un kas sniedza to labo ko jūs gribat iegūt?

Man nav, bet domāju, ka ir, ja cilvēki, abi saprot, un abi piekrīt,ka grib šķirties, un spēja pieņemt pieredzi par ne velti un turpināt spēt būt draugi!

Ir bijis kaut kas tamlīdzīgs. Ar to puisi tikāmies vēl vidusskolā. Attiecības bija juceklīgas un diezgan nelaimīgas. Daudz nācās raudāt un ciest abiem. Ilgi nevarējām izšķirties pavisam. Un tā patiesībā tas nekad nenotika. Pus gads bija ilgākais laiks ko klusējām. Bet vienmēr pēc visa esam atkal kaut kā atgriezušies viens pie otra. Kaut kāda dīvaina saikne starp mums ir bijusi vienmēr. Un nu jau iet kurais gads. Esam labākie draugi patiešām - Vairākas reizes nedēļā sazvanamies, par daudz ko varam izsmieties, izrunāties, paprasīt viens otram padomu un arī izraudāties uz pleca. Taču abi zinam, ka starp mums nekas vairāk par draudzību vairs nebūs. Negribam izbojāt šo draudzību un tas laiks, kad bija vēl jūtas arī ir pagājis. Katram sava dzīve un attiecības. Bet jā, no pieredzes ticu, ka cilvēki var palikt draugi pēc šķiršanās, bet tas ir laika, vēlmes un darba jautājums, lai šādas attiecības saglabātos.:-)

Nē, nav bijis. Izņemot, ja esam randiņojuši 2-3 mēnešus un abi saprotam, ka abi esam baigi foršie, bet neiemīlamies un klikšķa nav. Tā ir bijis vairākkārt un ar tādiem cilvēkiem esam labvēlīgās un draudzīgās attiecībās.

Tā, lai nevienam nesāp, manuprāt, īsti nevar. Pat ja šķiršanās ir abpusējs lēmums, man liekas, ka tāpat maza sāpīte iekšā paliek, ka tomēr tie ceļi šķiras.

Nezinu vai iespējams izšķirties tā, lai nevienam nesāpētu. Protams, ja nav jūtu un attiecības bijušas tikai kā vēlme nosist laiku vienam ar otru, tad varbūt. Lai gan varbūt citām sievietēm ir savādāk, man nav bijusi pieredze ar to, ka mīļotais kļūtu par draugu. Manā gadījumā ar konkrēto cilvēku attiecības atjaunoju, taču viss beidzās vēl sliktāk, kā rezultātā tikai liekas sāpes un no jauna uzplēstas atmiņu rētas.

Manā gadījumā attiecības ir pārgājušas draudzībā.. Sāpīgi droši vien būs, jo esmu sasaistījusies emocionāli gan ar viņu, gan arī ar viņa radiem, kuriem esmu ļoti mīļa. Bet ļoti ceru, ka paliksim draugi. Meklēju īsto brīdi un spēku pielikt punktu, bet pagaidām vēl nav ne viena, ne otra.

Man nekad nav sanācis, ka pēc šķiršanās varam palikt draugi. Un man par to ir ļoti žēl, jo vairākums no puišiem, ar kuriem esmu bijusi kopā, ir tiešām lieliski puiši un es labprāt saglabātu ar viņiem labas attiecības. Diemžēl realitāte ir tāda, ka viens otrs no viņiem pāries ielai otrā pusē, lai tikai nebūtu mani jāsatiek. :-/

Piekrītu NordicBelle, ja pēc dažiem mēnešiem saprot, ka vienkārši nav klikšķa, tad, jā, bet, ja bijušas ilgas attiecības.... nu labi, manas ilgākās laikam ir pusotrs gadiņš (tieši šodien paliek (l)), bet es jau tagad zinu, ka laikam nevarētu būt draugos ar viņu, ja kaut kas notiktu.