Laika plānošana

esmu pilnīgs haotiķis - neko neplānoju :D

(tālāk par nedēļu)
Bet arī nav nekas 'pa punktiem'. Tikai tā aptuveni

Grafikus neieveeroju un paarsvaraa man ir gana laba atminja uz lietaam, kas jaadara. Praataa aptuveni saplaanoju shodienu un riitdienu, taadaak ne. Ja nu kas patieshaam ljoti svariigs, ko nekaadaa zinjaa nedriikst aizmirst, uzlieku atgaadinaajumu telefonaa.

Es neesmu baigā plānotāja. Protams, lielākus pasākumus ieplānoju, bet tā neko pa minūtēm neplānoju. Man ļoti patīk spontānas lietas. Kaut vai šodien domāju strādāšu visu dienu, bet tad pēkšņi izdomāju aiziet ar draudzeni uz kino.

Mani vienmēr ir kaitinājuši tie pārspīlētie plānotāji, kas saraksta visu uz papīra gandrīz dienas plānu pa minūtēm. Bija tāda situācija, ka cilvēks man skaidro, ka viņš nezina, kā visu paspēt, ka tik daudz darāmā ir, pēc tam skatos, ka cilvēks raksta uz papīra dienas plānu, atļāvos pateikt, kamēr rakstīji pus stundu plānu, varēji jau divus darbus pa to laiku izdarīt :D
Nepatīk, ka ir tādi , kas plāno, bet kad tiek pie darīšanas, tad ir čusss, es labāk daru, ne plānoju :D

Esmu spontāna un parasti neplānoju. :) Darbā gan sanāk plānot, jo mēdz būt vairāki darbiņi īsā laikā jāizdara, tad pierakstu uz lapiņas visu pa punktiem un izsvītroju,ad tas tiek izdarits.

neko nepierakstu , ja aizmirstu tātad nav lemts , bet parasti neko neaizmirstu

Neplānoju. Neesmu jau nu tik ļoti aizņemta, ka būtu jāplāno savs laiks. :D

Nu es ieplānoju konkrētas lietas, kas man ir jāizdara, līdz ar to ieplānoju, cikos jāceļas, citreiz ieplānoju, ko ēdīšu, ja atrodu kaut ko foršu, ko gribas sataisīt, bet tā ir lietas, ko vienkārši daru, un viss. :D nepierakstu nekur

Plānoju tikai darbā. Ja ļoti daudz darbu, tad sarakstu, ja ne tik daudz, tad salieku kaudzītēs un sāku darīt no augšas un miers.
Brīvo laiku.. ko tur plānot? Darbs beidzas 5os, bet to, kas tajās pāris h līdz gulēšanai jāizdara, aizmirst nav iespējams. Nekas daudz jau nav. Par brīvdienu plāniem.. nu arī jāsaka "ko tur plānot?", ja ir pasākums, tad ir, ja nav, tad izdomājam ko darīt paši.
Vienīgais ko pierakstu ir kāds ārsts, frizieris, tusiņš, kurš, piemēram, ir pēc mēneša vai vēl ilgāk.

es varbūt neplānoju, bet pilnīgi noteikti esmu sarakstu cilvēks, man patīk veidot sarakstus un pēc tam svītrot ārā lietas, man telefonā laikam ir kādi 5 saraksti + darbā to do list. Laiku plānot nav vajadzības, jo ir konkrēts darba laiks, ja būtu free lancer vai kāds radošs darbs, tad gan droši vien vajadzētu ieviest kādu grafiku pie kā pieturēties.

Nopietni? Man sāk likties, ka esmu paranoiska plānotāja :-D
Es plānoju gan darāmo darbā (uz lapiņas sīkumus, lielākas tikšanās plānotājā), gan veikala produktus, gan vakariņas vairākām dienām uz priekšu. Es plānoju pat to, kurā nedēļas dienā mazgāšu grīdu un apliešu puķes :-D Par brīvdienām jau nerunājot... Protams, nav tā, ka jūnijā saplānoju augustu un neko nemainu, es pielāgojos situācijai, bet idejiski man viss ir jāsaplāno un arī jāpieraksta.
Vispār izlasot pašai liekas drusku slimi:-D

Kopš strādāju pašreizējā darba vietā, sapratu, ka visa kā ir pārāk daudz un tad iegādājos plānotāju un esmu sajūsmā vēl šodien :D No tās dienas vairs neko nepalaižu garām. Pats plānotājs gan ir diezgan haotisks, visbiežāk neievēroju laika atzīmes, un pat uz līnijām dažreiz nerakstu, un izdarītos ar prieku izvītroju (vai izšvīkāju, kā kuro reizi) :D

Iepriekš mēģināju telefonā un datorā organaizerus, bet tie visi mani nokaitināja, sapratu, ka vislabāk priekš manis ir papīrs un pildspalva. Šajā ziņā esmu vecmodīga, arī e-grāmatas nav man.


Neredzu neko smieklīgu, ja cilvēks dienas darbus pieraksta un tas neprasa nemaz pusstundu, kā te minēja, tas vienkārši dod drošības sajūtu. Cilvēks, kurš šādi plāno, ar visu "laikietilpīgo" plānošanu izdarīs vairāk nekā tad, ja viņš nebūs nekur sev pierakstījis. Katrs mēs esam citādāks.

es varbūt neplānoju, bet pilnīgi noteikti esmu sarakstu cilvēks, man patīk veidot sarakstus un pēc tam svītrot ārā lietas

+

Laiku īpaši neplānoju, bet ir lietas ko tomēr pierakstu-ja kāds svarīgs darbs jāizdara, vai datums, kurā kaut kas paredzēts, ko nedrīkstu aizmirst.Vai arī, ja plānota lielāka iepirkšanās (ne pārtika), piemēram, pēc mēneša meita ies b/d, esmu izveidojusi sarakstu, kas jāsapērk obligāti līdz tam, jāpapildina viņai garderobe ar jaunām drēbēm utt.-to visu pierakstu un kas nopirkts-to izsvītroju. Katra gada sākumā nedaudz ieskicēju to, ko vajag/gribu tajā gadā izdarīt. Tādi daudzi mazi sarakstiņi man speciālā blociņā ieviesti, bet katru dienu līdz sīkumam neplānoju, nav man tik saspringta ikdiena, kurā būtu viss jāplāno un jāiegaumē.

Es vienmēr esmu gribējusi plānot un dzīvot sakārtotu un pilnu (paspējot daudz ko) dzīvi. Bet man galīgi nesanāk :D
arī saraksti ir īslaicīgs pasākums. Kaut kā neatrodas laiks virināt regulāri to plānotāju.

Plānotājā parasti tik dažas pirmās janvāra dienas tiek aizpildītas, cītīgi plānojot. Pēc tam lieks smagums somā.

Kaut kur lasīju, ka ir racionāli cilvēki ( kuri prot, un, kuriem pat vajag. Bez tā viņi jūtas apjukuši) un iracionāli cilvēki ( kā es, kuri varbūt gribētu mācēt plānot, bet tomēr labāk jūtas, savā "haosā", savā kārtībā un savā dzīves ritmā- respektīvi spontānāk)

Pierakstu plānotājā visu, kas jādara vai kur jābūt, kaut vai mēnešiem uz priekšu. Tas gan nav dēļ organizēšanas un laika plānošanas, bet vnk sliktas atmiņas dēļ :D

Nē, neko neplānoju un nepierakstu. Nepatīk un nav vajadzības pēc tā. Skolā pat mājasdarbus bija slinkums dienasgrāmatā ierakstīt. :D
Vienīgais, ja jābūt pie ārsta vai kur citur, kur vizīte plānota pēc ilgāka laika nevis nākamajā dienā, tad sev tuvumā, piemēram, uz naktsgaldiņa pie gultas nolieku pieraksta lapiņu ar datumu un laiku un tas arī viss.

O, nē. :-D Pirmkārt, esmu totāla haotiķe, viss manā dzīvē tiek izlemts spontāni. Es varu aiziet gulēt, ar domu, ka jāizguļās kārtīgi un ilgi, un varu piecelties nakts vidū, sākt gatavot ēst un pēc tam līdz rīta gaismai lasīt gramatu, rezultātā gulēt 2-3 stundas. :-D
Reizēm galvā cenšos saplānot, ko darīt, bet viss aiziet kaut kā šķērsām. :-D

Nu jā, bet ir taču lietas, ko nevar spontāni izdomāt, piemēram, man līdz trešdienai jāizdara tāds un tāds darbs skolai, nu es to pierakstu un izdaru. Nav jau runa, ka plāno, kur brauks brīvdienās līdz pēdējam sīkumam, ka viss sarakstīts.

Jā, plānoju ļoti daudz. Te kāda bija rakstījusi, ka nav tik aizņemta, bet man tieši pretēji - tie darāmie ir tik daudz, ka es nevaru atļauties neplānot, man sāktu sāpēt galva, ja mēģinātu visu vienkārši atcerēties...Bet tajā pašā laikā neuzskatu sevi par slimīgo plānotāju, jo bieži vien rīkojos spontāni...it sevišķi 5dienu vakaros. :-D Tā pa stundām, minūtēm neplānoju visu, bet man ir n-tie saraksti ar visādām lietām.

Ja ikdienā nav nekas daudz jādara, tad var neplānot. Ja ir norunātas daudz tikšanās nedēļu vai pat divas uz priekšu, bez plānotāja grūti.