Valdonīga sieviete

Ikdienā jau bieži kāds kaut ko pajoko. Neuztvertu nopietni visticamāk. :D Man kolēģis piemēram regulāri joka pēc saka "..., Tu nu gan dod!" :D Tas jau nenozīmē, ka kaut ko dodu. Kaut ko neparedzamāk izdaru un tad šim ir ko iesmiet, lai ikdienas rutīna nebūtu tik garlaicīga.

Ja mani tā nosauktu, man būtu lielāks WTF par "sieviete", nevis par "valdonīga".

Par to, vai domāts kā apvainojums vai kompliments - figviņzin. Tepat jau var redzēt, ka dažādi cilvēki to saista ar atšķirīgi vērtējamām īpašībām, tā ka var būt visādi.

Vēl domāju, ka šis ļoti saistās ar dzimumstereotipiem, ka sievietēm būtu jābūt klusām un maigām. Arī šajā pašā diskusija daži komentāri tādi, ka sievietēm nepiedien valdonīgums (nevis, ka tā būtu vienlīdz slikta īpašība gan vīriešiem, gan sievietēm).

Savu gribu neuzspiežu, bet tieksme pavēlēt man ir un noteikt kaut ko patīk gan, bet tāpēc es neuzskatu, ka tās ir sliktas īpašības, jo tā nedaru visur, kur vien iespējams, bet gan kur nepieciešams

O, šim piekrītu.

Vissmieklgkais ir tad kad tāda paņem sev atbilstošu lupatveida vīrietīti un pēc tam sūdzas ka gultā uz viņas aicinājumiem viņu iegūt tāds velk ārā no spilvena apakšas straponu un bāž to sev kādā no caurumiem ar tekstu ķipa - es nemāku, bet atdoties - to gan - labprāt.

Manā uztverē valdonīgums nav pozitīva īpašība.

Es to nesaistu ar mērķtiecību vai iekšēju spēku, bet gan ar uzkundzēšanos, pārlieku apkārtējo cilvēku kontroli.

Pirmais, kas man nāk prātā dzirdot "valdonīga sieviete", ir mana māte. Un varu teikt, ka valdonīgums dzīvē nav nekas ne patīkams, ne vajadzīgs.

Nordic Bell, nu ir starpiiba, vai masina ir pielaadeeta ar kravu, ko arii parasti var redzeet, vai tantei vienkarsi bail :-D

Nu, valdoniiga, jau pateikts vaardaa,ka taa kas valdiit grib. ha, man arii teikusi ka taada meedzu buut. Tapec jau uzreiz nav slikta, bet nu taadu sievieti jau par labu nenosauksi. Tad jau labaak esmu valdoniigaka, nekaaa nav man viedoklis un esmu kaa lupata.

kādreiz man to bieži teica, neredzu neko sliktu un pa lielam , jau laikam tāda arī esmu. Nu ir man niķis visu pašai darīt, gribu lai ir labi , bet nu jau kādu laiku es esmu labojusies .... nu vismaz cenšos :-D:-D:-D

Nu, vispār jau nekas glaimojošs tas nav. Nozīmē, ka sieviete ir komandētāja un grib, lai tikai viss notiek pēc viņas prāta. Bet nevajag aizmirst, ka cilvēki ne vienmēr sajūt valodas nianses un spēj piemeklēt atbilstošākos vārdus.

Es vakar arī vilkos, jo man salons bija pilns ar dēļiem (plauktiem) un nafig man raļļot :-P Man gan smiekli nāk par to "sieviešu slikto braukšanu" un to, ka veči paši visbiežāk brauc pārdroši un iekuļās visādās ziepēs. Jā, zaķiem bieži ir sāni noskrāpēti, bet toties reti kura brauc uz 120 pēc 3 aliņiem... :-P

Jā, mani arī nenormāli tracina tie, kas velkās uz 40 km/h. Ja var apdzīt, tad jau neko, lai velkās, taču neizprotu šādu braukšanas stilu, tas nu gan. Drīzāk šāda braukšana var izraisīt avārijas situācijas, nekā braukt, iekļaujoties satiksmē, uz 65 km/h, kā arī visi parasti brauc pilsētā.

Runājot tieši par sievietēm pie stūres (par +/- lielāko novēroto daļu), mani kaitina tā pārmērīgi droša braukšana, kas bieži vien rezultējas ~40 km/h ātrumā. Es nevaru! (e)

Vilionata - mans vīrietis tieši to pašu saka. Pati gan neesmu pamanījusi - laižu citus, tāpat kā citi mani arī palaiž pa priekšu. Biežāk gan vīrieši, bet to skaidroju ar faktu, ka vīrieši uz ceļiem pie stūres ir vairāk kā sievietes.

Sievietes pie stūres ir spītīgas un nepieklājīgas, biežāk nelaiž pārkārtojoties, tādējādi neievērojot rāvējslēdzēja principu, gandrīz 80% pie stūres pārkārtojoties no vienas joslas uz otru, tevi nepalaidīs sieviete, savukārt vīrietis tā nerīkosies, jo vada auto pēc principa, palaidu citus un citi palaidīs tevi. Esmu to izteikti novērojusi satiksmē Rīgā. Sieviete skatīsies taisni un izliksies tevi nemanam, radot avārijas situācijas būs gatava tev ieraust sānos! Lūk kā var atšķirt sievieti no vīrieša, un pajautājiet šo vīriešiem viņi teiks to pašu!

Piekrītu, ka tas noteikti nav kompliments. Manā uztverē - tas ir neglaimojošs sievietes raksturojums.

Drošāk vīrieši brauc, pārliecinātāki par to, ko dara.

Tur jau tā lieta, ka neattiecinu to uz sevi, bet gandrīz visu kādā situācijā varu pielīdzināt un teikt, ka tas ir valdonīgs.

Uzskatu, ka tas ne vienmēr ir slikts apzīmējums, bet tā kā vairums te to uzskata par sliktu, tad uzreiz teikt kuce, ne valdonīga, un problēmas nerodas.

Man, savukārt, ir līdzīgs jautājums.. Ja saka, ka vada auto kā vīrietis, ko gan tas varētu nozīmēt?

Man bieži patīk pavērot stāvlaukumu pie mājas. Neredzot vadītāju, 99% gadījumu pareizi pasaku, kas pie stūres sēž - sieviete vai vīrietis. Mani novērojumi liecina, ka braukšanas maniere atšķiras. Vīrieši straujāk un asāk manevrus veic (protams, gadās arī pa kādai dullai sievietei pie stūres, kura vispār neskatās, kur min).

Negatīvi.

Valdonīga nav sinonīms stipra, spējīga, pārliecināta vai veiksmīga

Sunce
Galvenais to teicienu pareizi saprast. Zelts nav vienmēr un visur klusēt, bet šad tad padomāt, kad, kam, ko un kāpēc saka. Ir cilvēki, kas vispār nedomā, ko un kam runā.

Man šķiet bišķi smieklīgi tā izlikšanās baltām un pūkainām it kā "sievišķība" būtu sinonīms vārdam "nevarība". Un šitā iztaisīšnās par dumjāku un bezpalīdzīgāku, lai tik vecis varētu justies vajadzīgs un dieva dēļ, lai nepadomā, ka es esmu "valdonīga"

+++

Turklāt cilvēki vispār bieži vien nepareizi izvēlas vārdus un piedēvē īpašības, kas tiem šķiet saistošās.

Ja runāt tā vispārīgi, tad šai frāzei ir vairāk negatīva nokrāsa, bet tā viennozīmīgi nevar pateikt, jāzina cilvēks..

Man, savukārt, ir līdzīgs jautājums.. Ja saka, ka vada auto kā vīrietis, ko gan tas varētu nozīmēt? :D