Sveiki!
Šoreiz dalīšos ar savu pieredzi. Man ir 20 gadi un pirms diviem gadiem atklāja 1.5 cm lielu cistu olnīcā. Šo laiku mēģināju ārstēt ar hormonālo kontracepciju, ko izrakstija ārste, bet neko tas nepalīdzēja, tāpēc nācās lemt par labu operācijai. Daktere teica ka tā būs laporoskopiski(3 nelieli iegriezumi vēderā.)
Sākuma ginekoloģe iedeva vienas laikam ķirurģes nummuru, es piezvaniju un sarunāju vizīti. tā maksāja ap 20 eiro. Tur visu sarunājām par operāciju, datumu un kad ko darīt, kādas analīzes taisīt. Divas nedēļas pirms operācijas vajadzēja taisīt analīzes, to visu izdariju, un tas bija jāņem līdzi uz operāciju. Dienu pirms operācijas vajadzēja vakarā iedzert rīcineļļu, kas izraiza caureju, tā sakot lai vēders būtu tukšs. Teica ka būšot vajadzīga arī klizma, bet tā arī es iztiku, un man paveicās, jo kaut kā negribējās to procesu. Tad nu nākamajā dienā gāju uz operāciju, sākumā dokumenti un tā tālāk, tad aizveda nosērt, tad veda uz nodaļu, kur varēju savas mantas atstāt palātā. tad arī aizveda uz kādu telpu kur veica lai sēžos krēslā, tādā kā ginekoloģijas, un gribēja mani noskūt un ievadīt urīna katetru. Iepriekš biju jau painteresējusies un noskuvusies, pašai ērtāk. un arī pajautāju vai varētu katetru ievietot kad būšu aizmidzināta, jo tasir diezgan nepatīkams process.
Tad es apgūlos un mani aizveda uz operācijas zāli. sākumā dibenā tika ievadītas pretsāpju zāles. Brīnumainā kārtā man vispār nebija uztraukuma, kaut vai parasti baidos pat no asins analīzēm. Un tad arī pievienoja sistēmu, un lika virsu to masku. tad arī aizmigu un vairs neko neatceros. Pamodos palātā, kad pie manis stāvēja mana ķirurģe. pateicaa ka bijušas divas cistas un veiksmīgi izoperētas.
Slimnīcā pavadiju diennakti. Tātad operācija bija no rīta. visu dienu gulēju, vēl nākamo dienu gulēju un vakarā jau ārā laida. Īstenībā būtu gatava vēl vienu dienu pagulēt tur pat, jo mājās palika slikti, grūti elpot guļot, un nācās saukt ātro palīdzību.
Pēc operācijas visu dienu tiesam nāca miegs un labi gulēju. nākamajā rītā bija pirmāš brokastis. kaut vai slimnīcas ēdiens nav no tiem gardākajiem, pēc divu dienu nēešanas pat putra un siera šķēle likās laba. pusdienās pavisam labi, kartupeļi ar vārītu kotleti. Gribējāš arī daudz dzert ūdeni.
Tā kā urina katetrs vēl bija pielikts, es gulēju gultā un varēju neiet uz tualeti. Arī nebūtu spējīga pirmajā dienā piecelties. Tā kā nākamajā jau laida mājās, man vajadzēja celties. KAd izņēma katetru, tikai tad es kaut cik normāli varēju sākt staigāt. Sajūtas negluži nebija labas. gribējās turēt vēderu, un elpot bija pagrūti. vakarā mani aizveda mājās. nākamajā dienā sāku staigāt, bet varēju tikai lēnām un saliekusies. Apmēram 4 dienas pēc operācijas es jau staigāju normāli un arī naktīs sāku gulēt labi, jo iepriekšējās naktis man bija grūti elpot un dūra plecā, laikam no pretsāpju zālēm vai anastēzijas.
Pēc nedēļās es jau bracu nakšņot teltīs un biju ļoti labā stāvoklī. Tikai tagad kad pagājusi 1.5 nedēļas pēc operācijas man būs jāiet izņemt diegi no 3 rtiņām, nedaudz baidos, bet galvenais ka viss jau būs garām :)
Ceru ka kādai noderēs mans pieredzes stāsts, jo pati pirms operācijas arī meklēju informāciju.
Atvainojos par pieļautajām kļūdām, un varbūt kaut ko līdz galam neizstāstītu.
8
