Nu es jau saku, ka visi ir iedomājušies, ka tā resnā ir tā nelaimīgā cietēja, kurai ir problēmas kļūt tievākai, bet tai tievajai ir visas iespējas uzbaroties. Patiesībā ir otrādi. Tā resnā lai nerij kā cūka un kļūs tieva. Bet tievā vrb arī daudz ēd, bet nekļūst resnāka.
+++
Protams, tūlīt bars metīsies virsū brēcot, ka resnās taču nav vainīgas. Ļaunie gēni un slimības ir pie visa vainīgi! Un tur neko nevar padarīt!
Ir cilvēki, kuriem liekais svars tiešām ir neārstējamu slimību, traucētas vairogdziedzera darbības un tamlīdzīgu problēmu dēļ. Bet nu c'mon, procentuāli uz visiem cilvēkiem, kas ir ar lieko svaru, tās slimības nav TIK bieži izplatītas un sastopamas.
Vēl viens dzelžainais arguments saistībā ar gēniem ir
''ģimenē visi ir apaļi! tas ir ģenētiski nodots! tur nevar neko mainīt!''. Nu bet protams, ja jau no mazotnes vecāki ir pieradinājuši savas atvases visās ēdienreizēs norīties ar treknām, neveselīgām un milzīgām porcijām, kāds tur brīnums, ka visi ģimenē ir resni un ir grūti pārvarēt šo pieradumu visu laiku rīt neveselīgi. Vecākiem bieži vien ir ļoti liela loma tajā, kādi bērnam vēlāk izveidosies ēšanas paradumi un kā vispār tiks uztverta visa tā svara problēma.
Uzņemt svaru tiešām ir daudz grūtāk, nekā nomest. Protams, ir tādas, kas apzināti ļoti drastiski notievē, un tās arī visbiežāk ir tās, kas sūdzas par savu ''resnumu'', lai gan kauli jau spiežas ārā, neesmu dzīvē satikusi nevienu meiteni, kas, dabiski ļoti tieva būdama,
kļenčītu uzmanību ar šitiem ''esmu tik resna'' tekstiem.