Mums sanāca smieklīgi ar to norunāšanu, ka jau labu laiku pat vispār nemanāmi bija iznācis, ka esam pāris, bet man tas jautājums "vai būsi mana draudzene?" liekas, tik ārkārtīgi mīlīgs, ka draugam tā arī teicu, ka gribu, lai viņš pajautā. Viņš tā mīlīgi pasmējās, aizgriezās laikam sakoncentrēties, un tad ļoti nopietnu seju jautāja, vai būšu viņa draudzene. Es tik pat nopietni teicu, ka būšu un tad mēs abi izplūdām smieklos. Tas tāds mīļi amizantais stāstiņš no mūsu dzīves, bet es pat īsti neatceros, kad tas bija, tāpēc par mūsu līdz šim "oficiālo" datumu ir kļuvis tas, kurā oficiāli viņu iepazīstināju ar saviem vecākiem. Jo svētku nekad nav par daudz :D