No "tikšanās" līdz "pārim" cik ilgi?

Iepazinaamies maijaaa, oktobrii saakaam dziivot kopaa. :)Viss notika aatri, bet sajuutas un intuiicija teica,ka IR. :)

nevar sajust kā kopā gultā abiem sapas/nesapas

Man atkal neliekas, ka ir normāli gulēt ar veci bez attiecībām, neuzskatu, ka tas ir normāli, bet tāpēc taču par mauku tevi nesaukšu.

Parādījās Still ar līdzīgu viedokli arī nevienu neuzrunāja, bet viņai manuprāt nepamatoti tika pārmests un pārfrāzēts viņas teiktais, tādēļ varbūt nedaudz asāk no manas puses (jo es sapratu viņas domu).

Nekas netika pārmests, tikai viegla ironija no KRISTĪNA puses. Tikpat labi, varētu uztvert Still komentāru personīgi (Es atšķirībā no pārējām neguļu ar kuru katru pirmā randiņā). :-D

Pagāja vairāki mēneši, jo es neliekos gultā ar kādu, ar kuru esmu bijusi tikai uz 1 randiņu un arī nebūvēju kopīgu nākotni.

Kas tur klišejisks? Man vienkārši ir nesaprotami un nenopietni liekas uzreiz ar nepazīstamu cilvēku kaut ko muldēt par nākotni,

Jā, bet šīs klišejiskās, nenopietnās meitenes ir ilgās attiecībās un dažas jau ir izveidojušas ģimeni, kamēr cita sekso un nevar saprast - ir vai nav.

Paldies, Favel un Mačupikču.;-)
Piekrītu Mačupikču pēdejam komentāram, jo es tā arī uztvēru Still komentāru.

Hehe. Šeit derētu atsevišķa diskusija par to, kas kuram šķiet pieņemams - sekss pirms/pēc attiecību statusa noformēšanas.

Atbildot uz diskusijas sākotnējo jautājumu - par pāri kļuvām aptuveni 6 mēnešus pēc pirmās satikšanās, randiņperioda sākšanās. :-)

mums šķiet pagāja nedaudz vairāk par nedēļu kopš pirmās tikšanās divatā, bet nu iepriekš jau bijām kaut cik pazīstami un vēl vairākus mēnešus vienkārši sarakstījušies, jo uz to brīdi savādāk nebija iespējams. :)

Mums sanāca smieklīgi ar to norunāšanu, ka jau labu laiku pat vispār nemanāmi bija iznācis, ka esam pāris, bet man tas jautājums "vai būsi mana draudzene?" liekas, tik ārkārtīgi mīlīgs, ka draugam tā arī teicu, ka gribu, lai viņš pajautā. Viņš tā mīlīgi pasmējās, aizgriezās laikam sakoncentrēties, un tad ļoti nopietnu seju jautāja, vai būšu viņa draudzene. Es tik pat nopietni teicu, ka būšu un tad mēs abi izplūdām smieklos. Tas tāds mīļi amizantais stāstiņš no mūsu dzīves, bet es pat īsti neatceros, kad tas bija, tāpēc par mūsu līdz šim "oficiālo" datumu ir kļuvis tas, kurā oficiāli viņu iepazīstināju ar saviem vecākiem. Jo svētku nekad nav par daudz :D

Sākām sarakstīties vasaras beigās, pēc dažām dienām arī sekoja pirmais piedāvājums satikties, jo katru nakti nočatojām līdz rītam un vēl likās daudz par maz...Bet tā kā biju nesen šķīrusies, tad nu gandrīz mēnesi nepiekritu tikties, tad 23.septembrī beidzot piekritu un satikāmies, tad 29.septembrī tikāmies 2.reizi un pēc ideālas dienas kopā viņš mani noskūpstīja un pajautāja, vai vēlos būt viņa draudzene...banāli, taču tik šausmīgi patika, tagad sēžu un stubi smaidu atceroties (l):-D

Satikāmies pirmo reizi draugu kompānijā, bet īsti ne runājām, neko, tikai cik oficiāli iepazināmies un tur reizē atradāmies, pēc tam viņš sāka rakstīt, apmēram 3 mēnešus netikāmies, jo viņš strādā ārpus LV, kad atbrauca uz Latviju, tikāmies jau pēc 2 dienām, kad bija atguvies no brauciena, un pēc tam jau katru dienu... oficiāli tas gan neformējās, bet skaidrs ir tāpat... draugiem iepazīstina kā savu meiteni. (l)