Nu, piedodiet, ja tomēr kļūdos, bet neticu, ka lielākā daļa cilvēku ir tādi labdari, kas pēkšņi savu iztemontēto, iekārtoto dzīvokli izīrētu pa 100 - 150 eiro, ja aptuvenā tirgus cena ir 250 - 300 eiro, par kuru tāpat būs cilvēki, kuri gatavi īrēt :-/
Laru laikos savu izīrēju pa 70 latiem, mainījās īrnieki un prasīju 200 - bija vairāki cilvēki, kuri gatavi ņemt tulīt, tad kādēļ man atdod pa tiem 100 - 150 eiro, kas ir cilvēcīgāka summa? Un kas tie 200 eiro ( ar visu pārējo 300) ir uz strādājošiem, pelnošiem cilvēkiem? Citi pērk ābolus katru pusgadu, kā kāds jaunāks iznāk, īrē pirtis, pērk alko uz summām, kas pārsniedz simtus, un atvaļinājumos dodas uz Maldīvām, bet kā jāmaksā īre, tā ak, ļaunie izīrētāji :-/
Tiesa, kad sapratu, ka īrnieki ir ļoti jauki ļaudis, mazliet samazināju īres maksu, jo nabagāka no tiem pārdesmit eiro mēnesī nepalikšu, bet citkārt - kādēļ man par sviestmaizi izīrēt savu īpašumu, kurā esmu ieguldījusi gana laika un naudas?
Zinu, ka daudzas man nepiekritīs, un, ļoti iespējams, ka tad, ja pašai būtu kas jāiīrē domātu līdzīgi kā vairums, bet nu pašlaik mans viedoklis ir šāds. Ko es nesaprotu - kā par lielām naudām var izīrēt dzīvojamās platības ar oandžu vannu un tepiķiem pie sienas, bet tas jau ir pavisam cits stāsts.