Kā tad ir ar Jums!?atbildes no jums :)

Es vienkaarshi izturos pret citiem cilveekiem taa, kaa veeleetos, lai vinji izturas pret mani. Vienmeer, protams, tas nenostraadaa, bet lielaakajaa daljaa gadiijumu gan.

Esi atveerts un saulains cilveeks ar pozitiivu skatu uz dziivi un tad uz draugiem nebuus jaagaida.

Ikvienu sarunu sāc ar-Atvainojiet,sorry utt.:-)

izturos dabiski, nevajag daudz draugus, bet dažus, patiesus un īstus.

Gandrīz viss mūsdienās notiek ar interneta palīdzību, protams, attiecīgās gadu kategorijās. Jauniešiem viss notiek tikai caur internetu.
Dzīvē - pieklājīgi uzrunā. Veikalos bieži mēdz būt kāda saķeršanās ar patīkamiem cilvēkiem, arī stāvvietās ir sanācis iepazīt pieklājīgus cilvēkus. Ja pati būsi atvērta sarunai, tad, domāju, ka ar pārējo problēmas nebūs. :-)

Bet kā būt tai "atvērtai" ? :-) Paldies pārējām. (l)

Es reti kuram uzticos un censos but extra uzmaniga tagad jo ir sanakusas situacijas ja sapazistie ar neistajiem cilvekiem un pievil uzticibu vai vel trakak. Bet ta censos bur draudziga prer visiem

Amniery, vai nu tas ir vai nav, ja tu uzspēlēsi to, ka esi komunikabla, tad to varēs just, tādos briiźos man vienkārši taads - mēh, kam tu centies sevi pieraadiit.

Man patiik pozitiivi cilveeki,, enerģijas pilni. Tikai, ja sevi mēģina izrādiit, tad parasti, es juutu nevis prieku, bet to, ka otrs cilveeks cenšas nosleept savu nedrošiibuu un tas parasti beidzas ar stulbiem gàjieniem.

Paldies liels visām Jums. ;-)

Ja nezini par ko runāt, tad sāc sarunaaties saakumaa internetaa, taa buus taada neitraala teritorija, liidz buusi gatava un tev buus veelme komuniceet dziivee - pa iistam.

Es neteiktu, ka es visiem uzticos, bet es esmu izaugusi liidz tam, ka man patiik runaaties, daudz runaaties, iepaziities un apmainiities ar pieredzi. Kad juuties apmierinaats ar dzivi, tad iekšaa ari miit tie pozitiivie laadiņi, esmu iemaaciijusies pasmieties par sevi, nevis visu uzskatiit par aizskarošu, kad es pretiimnaaceeju speeju ieraudzit ne tikai kaa pretiimnaaceeju, bet iespeejamu draugu, tad jūtos brīvi, jo nav visu laiku taa sajuta kaa pusaudžu gados, kad likaas, ka visi ir ļauni un pàrņemti ar sevi un dziivo savaa egosimaa.
Tad, kad pārvar savu, nē, negribu, nezinu un viss jaunais ir briesmiigs, tad viss iet kaa no rokas

Man pietiek kādam uzdot jautājumu vai kāds kaut ko uzdod man, un mums uzreiz veidojas sava veida kontakts, t.i. iesākas saruna ar otru cilvēku, un viss aiziet pats no sevis. Sadraudzējamies, tā teikt. (l)

Un arī aizbraucot uz pavisam citu valsti, kur Tu nevienu nepazīsti/nezini

es kādreiz biju ļoti atvērta, sabiedriska, vienmēr bija apkārt daudz cilvēku un man nebija absolūti nekādu problēmu iepazīties jebkādā situācijā. Tad pārvācos uz citu valsti un, lai kā centos sadraudzēties un iekļauties sabiedrībā, kaut kā galīgi man nav sanācis. Izpratne par humoru viņiem ir cita, interešu loks ļoti šaurs (reti kuru ir gadījies satikt man šeit, kam intereses sniegtos tālāk par tv un iphone spaidīšanu, kā arī sejas aizliešanu 5dienās un 6dienās), viņu ēdieni man šķiet neēdami utt. Līdz ar to, man tā īsti nav par ko runāt ar viņiem un neveidojas kontakts. šo gadu laikā esmu palikusi galīgi nesabiedriska un labprātāk pavadu laiku viena.

Bet tas nenozīmē, ka tev būs tāpat. Ja brauc uz citu valsti, centies interesēties par tur aktuālo, iesaistīties dažādās aktivitātēs, ej uz darba ballītēm un gan jau sanāks. Daudz smaidi, esi droša un nebaidies izteikt komplimentus un gan jau izdosies.

Ja nezini par ko runāt, tad sāc sarunaaties saakumaa internetaa, taa buus taada neitraala teritorija, liidz buusi gatava un tev buus veelme komuniceet dziivee - pa iistam.

Man ir tieši otrādi - dzīvē varu trakšķēt ka maz neliekas, bet ar dziļdomīgām un ilgām virtuālām e-sarunām man neiet. Kaut kā pietrūkst human factor :)

Man gan liekas, ka tieši briti ir draudzīgāki par tādiem latviešiem- arī par mani pašu.;-) Saprotiet, es ļoti vēlos lai arī ar mani būtu cilvēkiem interisanti, jautri, lai varētu pasmieties. Un vēl palasot manu numeroloģiju 7-nieku , tur tā par ir rakstīts, ka es nemāku iegūt jaunus draugus. :'-((t)

un tā ir taisnība, tādēļ arī vēlos mainīties, un palikt draudzīgāka, iemācīties iepazīties, sarunāties u.t.t. :-)

RosssaIkvienu sarunu sāc ar-Atvainojiet,sorry utt.

Tiesi nevajag uzsakt sarunu ar šādu tekstu. To man mācija vairakos seminaros, kuros esmu pabijusi. Atvainoties vajag tad, kad esi ko izdadijis. Piemeram uzgrudies virsū vai uzkapis uz kājas utt. Vēl tur bija visadas fiškas. Gari jaraksta, negribu. :-D

Man gan liekas, ka tieši briti ir draudzīgāki par tādiem latviešiem- arī par mani pašu.

nē, nu kā, dumi smaida jau viņi visi un tēlo draudzīgos, bet pēc man zināmu tiešām daudzu cilvēku pieredzes tādu divkosības līmeni vēl tikai pameklēt. Kā arī, ja plāno braukt uz UK, tad der zināt, ka tur migrantu jautājums ir ļoti sāpīga tēma un ļoti daudziem nepatika pret tevi var izveidoties tikai zinot no kurienes tu nāc vai dzirdot tavu akcentu. Lielākā daļa to neteiks, bet daži netieši norādīs vai aiz muguras aplies ar samazgām. Tas tā, pirms tu sapriecājies par viņu šausmīgi draudzīgo komunikāciju :)

KĀ TĀDAM BŪT AR SVEŠIEM CILVĒKIEM?

Man tas nāk dabīgi, esmu bieži vien runīga, atsaucīga un ar atvērtu sirdi :D Vienkārši patīk cilvēki :)

Un arī aizbraucot uz pavisam citu valsti, kur Tu nevienu nepazīsti/nezini , bet zini ka tur tu ilgi dzīvosi un vēlēsies sev daudz draugu?

Paziņas atrast nav māksla.. tomēr laiks parāda, kuru no viņiem var sākt dēvēt par draugu. Padzert tējiņu un parunāt par hobijiem, dzīvi ir viena lieta..
Paziņas iegūt nav sarežģīti. Svešā valstī bieži vien labs kontakts izveidojas ar citiem imigrantiem, jo tomēr iebraucējs līdzīgu saprot :)