Es mokos šausmīgā greizsirdībā. Izlasīju diskusiju par špionierēšanu un jāatzīst - es esmu tā paranojiskā un slimā, kas pārbauda fb un īsziņas (bankas konti mani neienteresē). Bet ne tāpēc, ka neesmu pārliecināta savā vīrietī. Viņš nedod nevienu iemeslu. Es neesmu pārliecināta sevī. Mēs esam kopā 2 gadus, un nevienu reizi draugs nav licis pamatus manām aizdomām par krāpšanu, vai tml. Bet es esmu grēkojusi - attiecību sākumā es esmu tikusies ar savu bijušo un mums bija intīmas attiecības :-( analizējot visu, saprotu, ka es esmu slimi greizsirdīga un paranoiķe, jo es esmu bijusi tā, kas krāpj, un tāpēc baidos, ka man tas var atgriezties atpakaļ un viņš arī droši vien mierīgi kā es varētu tā darīt un es pat nepamanītu. Bet es viņu mīlu, viņš ir teicis, ka vēlas, lai kļūstu par viņa sievu, bet es sevi graužu no iekšpuses - vai es patiesi mīlu? Vai es patiesi būšu uzticīga un viņš būs uzticīgs man? Vai man izbeigt attiecības tādēļ, ka es neesmu bijusi godīga pret viņu un citiem, tai skaitā sevi, ja tagad mums viss ir kārtībā un izskatās, ka viss būs kārtībā arī nākotnē?
Gribas aiziet pie psihoterapeita vai izlasīt kādu labu grāmatu, kas man saliks visu galvā pa plauktiem, jo man riebjas viss, ko saistu ar viņu un citām sievietēm (e):'-(:-/
560
