špionierēšana/ pa kluso lasīt drauga ziņas

mans telefons, sociālie tīkli ir brīvi pieejami draugam tāpat kā man viņa. simt un vienu reizi viņš saka, lai eju viņa vietā atbildēt uz vēstulēm utt. , viņš uz manām ar mēdz atbildēt. nū, nav mums vienam no otra ko slēpt. :)

Neatbalstu, jo mans draugs ir ljoti greizsirdiigs un reiz izlozhnjaaja manu telefonu no A-Z man aiz muguras, teikshu godiigi, sajuuta it kaa iespljauts dveeselee, lai arii nekaa sleepjama nebija, diivaini, bet jutos emocionaali izvarota, brutaala iejaukshanaas manaa ieksheejaa pasaulee... Un pamata nav, jo nekraapju! Pati vinja telefonaa nelienu, jo aizdomu nav un ja godiigi, arii neinteresee..... Pieljauju, ka ja buutu aizdomas, ka kaut kas ne taa, tad liistu, bet savaadaak nee!

Nekad nav bijusī tāda vēlme. Es uzticos puisim ar ko esmu kopā!

Vai ne, ja mans vīrietis aplūkotu manus sociālos portālos, man nešķistu, ka AK MANS DIEVS viņš ir ielīdis manā personiskajā telpā!!! tas tak ir rēcīgi :D kas var soc portālos personisks vai sms, ja mums draugi kopīgi un viss pārējais arī. Neviens jau neiet un nelasa sms ar draugiem vai mātēm, ja ir interese vai garlaicība vai aizdomas - iemet aci. Man drīzāk, lai vīrietis nelien manās rotās un skapī, kas ir mana personiskā telpa reāli, nevis paskatās ar ko klačojos Facebook. Te jau nu tas uztaisīts tā, ka to vīrieti piežmiedz pie sienas un trīsreiz pārlasa visas sarakstes. Paroles zināt ir veselīgi un tur nav VISPĀR nekā nosodoša. Man drīzāk šeit jocīgi tie, kuri nezin. Nu kā tas var būt? Vīrietis vnk pasaka, ka nedos paroli? nē, nemaz nav aizdomīgi.

Nu ja man būtu aizdomas, es ložņātu. Pagaidām nav bijusi vajadzība, ceru, ka arī nebūs :D

Man bijušais bija izložņājis manu skaipu vienreiz un es vēl neko neteiktu, bet bija lasījis vecas sarakstes un sarakstes ar draudzenēm, kas vispār nebija viņa darīšana un nebija par viņu. Un tad vēl atļāvās scēnu uztaisīt. Vajadzēja pamest toreiz momentāli, nezinu kāpēc neiedomājos, ka tā normāli cilvēki nedara :D

beigās gan izrādījās, ka 70% gadījumu, kad sazvanījāmies skypā un ar videozvanu, viņa bijusī sēdēja turpat viņam blakus

esmu šokā par šo...nu kā tā var rīkoties :-O es laikam kādu no viņiem piežmiegtu...apbrīnoju Tavu izturību (t)

.

Paokšķerēju tikai tad, ja rodas kādas pamatotas aizdomas. Tā jau visas paroles ir zināmas un neviens neko neslēpj, bet arī bez pamata neviens neložņā pa otra profiliem un e-pastiem. Kaut kā neviens no mums ne reizi nav iebildis pret šādu rīcību.

Savam draugam periodiski pārbaudu telefonu, e-pastu, bankas kontu. Kontrolei ir jābūt.

Es tāpat. Lai gan viņš tur pats maz darās. Viņa algas dienā visu naudu pārsūtu sev vai izņemu, jo viss stāv pie manis, kartes , u.t.t, viņš pretenzējies baigi nav :D
Esam kopā 5 gadi, protams, attiecību sākumā paranoja bija vislaik, lauzu vaļa fb u.t.t, ar keylogger :D Bet tas sen, šobrīd vienkārši zinu paroles, neko neesmu uzodusi, un neliekas, ka kaut ko slēpj, jo nu kopā esam 24/7 :D pat darbā :D


Bet teorētiski runājot, ja būtu aizdomas, būtu par personiskumu vienalga, skatītos un ložņātu, labāk skarbu patiesību pati atklāt, nekā lai vazā aiz deguna ;-)

ik pa laikam palasu sarakstes un paokšķerēju soc. portālos, ne lai kaut ko atrastu, drīzāk tas ir tāds kā slikts ieradums. :D savam vīrietim uzticos, tāpēc cenšos pati sevi piebremzēt, kā arī sirdsapziņa nedaudz pēc tam grauž, ka okšķerēju bez vajadzības, it kā neuzticētos. Iespējams, tas dēļ iepriekšējo attiecību nodevības un tā, ka mums ir kopīgs bērns un gribas bērnu pasargāt, tāpēc gribas nedaudz pakontrolēt, vai viss ir ok un tā.
Gadījumā, ja tiešām rodas aizdomas, domāju, ka labāk ir pārliecināties, jo labāk uzzināt ātrāk, nekā gaidīt, kad atzīsies, ja vispār atzīsies..

Mēs viens otra paroles zinam un ja baigi vajag varam skatīties uz nebēdu. Man liekas diez gan muļķīgi, kad uzskata, ka ieiet otra draugos vai paskatīties sms ir kaut kas nosodoš. :D Es nestalkoju viņu, bet nu ja kādreiz ir vajadzība kaut vai no viņa telefona uzrakstīt sms - uzmetīšu aci ar ko viņš sarakstās. Protams, es neveru vaļā saraksti ar mammu vai draugiem. Ja sveš numurs, tas iemetu aci :D Es domāju jebkurš krāpējs iznīcinātu visus lietišķos pierādījumus.

Vienreiz okšķerēju. Bijau 110% pārliecināta, ka nekā slikta tur nebūs. Nebija arī. Un nedarīju to aizdomu dēļ vai kā cita, vienkārši interesanti palika. :) Vairāk neesmu ņēmusi un arī kaut kā pat tāda doma neienāk prātā, jo esmu pārliecinājusies, ka, ja nu reiz būtu kaut kas, kas man būtu ļoti nepatīkams, viņš to neslēptu, bet pats pateiktu. Tāpēc nav vēlmes un vajadzības vairāk ložņāt.

es skatos,bet neatzīstu ka skatos.... :-D

Lasu,un vispār nesaprotu,ja tik ļoti vēlas kādu citu,tad kāpēc nevar izšķirties un iet uz randiņiem ar ko vien vēlas. Tad arī nebūtu neviens no kā kaut kas jāslēpj.(t)

Komentārus nelasīju, bet uzskatu, ka ja tiešām ir reāls pamats aizdomām, tad būtu stulbi tēlot aklu un nepārbaudīt, ja ir tāda iespēja. Mums personīgi ar vīru ir tā, ka datorā visas paroles ir saglabātas un ne kāds ko slēpj, ne arī speciāli iet un lasa, pārbauda. Man ir gadījies, ka ieeju FB ''parullēt'' jaunumus un tikai pēc 5 min saprotu, ka tas nav mans profils, jo draugi mums daudz kopīgi un liekas, ka esmu savā profilā :-D

Neiesaku pārbaudīt FB un telefonu tādiem cilvēkiem, kas meklēšanas pēc kaut ko meklē, jo parasti kas meklē, tas arī atrod- respektīvi nevainīgu saraksti ar kolēģi iztulko kaut kā pa savam, jo , redz, vēstules beigās smaidiņš pielikts , tātad -flirtē ar kolēģi. Tā man ir personīgi bijis, bet nu tur jau puisim bija tiešām kukū kā beigās izrādījās.

Pareizāk jau ir nelīst otra cilvēka privātajā telpā, tik ļoti, ka viņam vairs neatliek savs stūrītis, jo katram no mums vajag vietu, kur uzelpot. Tomēr pirms dažiem gadiem bija situācija, kad radās aizdomas par toreizējo draugu un tad nu iemetu aci viņa sarakstēs. Nu un ieraudzīju arī to, ko sagaidīju - bija jau sarunājis randiņu ar citu. Beigās sataisīju tādu skandālu, jo viņa taisnošanās ar pilnīgi muļķīgiem argumentiem padarīja situāciju vēl smagāku. Kā rīkotos tagad? Godīgi pasaku - īsti nezinu. Pirmkārt noteikti savaldītu savu greizsirdību un censtos tikt pati ar sevi galā un nerakātos pa otra privātajām sarakstēm. Nu ja tiešām rastos aizdomas par kaut ko, tad spiegošana būtu pēdējais variants kā pārliecināties par to.

Artemzija, 2 gadus bijām kopā. 4 mēnešus viņš man aiz muguras darbojās, es nojautu, bet sākumā centos sev ieskaidrot, ka man kaut kāda paranoja ne par ko- nekādu čekošanu viņam aiz muguras neveicu, bet mēdzu biežāk viņa prombūtnes laikā piezvanīt ar videozvanu vai vakarā, kad bijām katrs savās mājās un runājām pa telefonu, ierosināju sazvanīties skypā, tādejādi, redzot, ka viņš ir mājās un viss it kā ir ok, vismaz kliedēju savas šaubas, turklāt, man likās, ja jau viņš vairāk kā stundu var ar mani pļāpāt un nav viņam nekur mistiski jāsteidzas, tad jau nekas aizdomīgs nav. (beigās gan izrādījās, ka 70% gadījumu, kad sazvanījāmies skypā un ar videozvanu, viņa bijusī sēdēja turpat viņam blakus:-D) Kā arī kad viņš teica, ka brauks uz laukiem pie vecākiem, izdomāju, lai, piemēram, atrod savas mammas grāmatu plauktā tādu un tādu grāmatu un uzraksta kāds autors tai ir, ķip es esmu aizmirsusi, bet man jāzina, vai arī teicu, lai paņem no savas mammas manas kurpes, ko tur aizmirsu, vēl dažreiz teicu, lai atsūta kādu bildi, kad ir tur- visu to viņš izdarīja, tā kā man arī te tikai nācās klusībā sevi lamāt par to, ka man kaut kādas stulbas domas galvā par to, ka viņš mani krāpj. (un! arī te izrādījās, ka viņš nevis nedēļas nogali pavada pie mammas, kā man teica, bet gan pāris stundas, līdz ar to, gan bildi atsūtīja, gan kurpes savāca, gan vajadzīgo grāmatu atrada, bet pēc tam aiztinās baudīt brīvdienas ar bijušo) Bet mana intuīcija nelikās mierā, tad arī es nolēmu, ka vajadzētu pačekot viņa f/b. Bet paroles uzlaušana man bija jau aizņēmusi nedēļu, tā kā nekādi nevarēju izdomāt, kāda tā varētu būt, metu mieru un nolēmu, ka pametīšu tāpat, jo zināju, ka kaut kas tur šā vai tā ir, jo no zila gaisa nevar visu laiku izlikties, ka mīļotais krāpj.
Bet tad vienā jaukā dienā nejauši, atverot atvilktni, kur stāv manas drēbes, ieraudzīju viņa bijušās bildi, kurai otrā pusē viņa kaut ko bija sadzejojusi no sērijas, cik jauki, ka atkal esam atraduši viens otru un bla, bla. Man, pirmkārt, bija nesaprašana par to, vai viņš ir tik stulbs un tiešām nevarēja atrast labāku vietu, kur to bildi iegrūst, kā manā atvilktnē, otrkārt, no sirds novēlās smagums, jo beidzot es sapratu, ka neesmu kaut kāda slima paranoiķe, kura šaubās par godīgu un atklātu cilvēku.
Tūlīt arī man, kā ar pannu pa galvu un es atcerējos, ka vienreiz viņš man bija pateicis paroli vienam epastam, ko it kā vairs neizmanto, ieskatījos tur un pēc tām sarakstēm, ko tur izlasīju (kuras viņš viņai bija drukājis pat pa nakti, kamēr es blakus gulēju), sapratu, ka intuīcijai vienmēr jāuzticas. Nolēmu ar to pašu paroli ieiet arī f/b- sanāca. Beigās izrādījās, ka tā viena parole ir uzlikta visiem profiliem, epastiem, kontiem un skypam, tā arī visu ar trīcošām rokām lasīju. Un pametu. Nu tā kaut kā :-D
Viena esmu tikai mēnesi, viss vēl svaigā atmiņā.:-)

Man jau šķiet, ka visbiežākās pārbaudītājas ir tās, kurām pagātnē ir slikta pieredze ar citu vīrieti, tad nu baidās, ka ar nākamo nesanāk tāpat. Man tā bija. Arī no sākuma mēdzu ieskatīties, bet neko neatradu un ar laiku pārstāju.
Neuzskatu tādu čekošanu par neko labu, bet nesaku, ka arī vienmēr tas ir tikai slikti. Nesen man stāstīja par situāciju, ka puisis slepus izlasa vēstules draudzenes sociālajos tīklos, kur viņa vienkārši sarakstās ar vecu paziņu, pats kaut ko sadomājas un taisa skandālus. Tā ir, ka jābūt gatavai tam, ko vari tajās vēstulēs/īsziņās ieraudzīt. Ja atrodi kaut ko nepieņemamu, tad attiecības jāpārtrauc, nevis profilaktiski jāskandalē, lai partnerim turpmāk būtu bail uz vecas klasesbiedrenes "čau, kā iet" atbildēt.

Sibille, cik ilgi jūs bijāt kopā un cik ilgi jau esi viena? Tavs bijušais ir cūka. (t) A Tu ilgi neko nenojauti?

Iepriekšējās attiecībās izložņāju pilnīgi visus vīrieša epastus, f/b vēstules un sms, kā arī manabite.lv paskatījos, kādiem numuriem ir zvanījis un sūtījis sms, lai pārbaudītu, vai no telefona kāda sms nav izdzēsta (un, protams, izdzēstas bija ļoooti daudz sms, vairāk kā simts, zvani tāpat). Bet tā briesmīgā ložņāšana notika tad, kad jau par 99% zināju, ka tieku vazāta aiz deguna. Grasījos vienkārši, bez ložņāšanas pamest, bet beigās nolēmu tomēr paskatīties, vai mana intuīcija ir pareiza un cik tālu un nopietni viņam ir ar citu/citām aizgājis. Apskatījos...jo vairāk izlasīju, jo pretīgāks viņš man kļuva. Izrādījās, ka viņš ir atjaunojis attiecības ar savu bijušo, pabijis jau ar viņu kopā pie saviem radiem, atpūties nedēļas nogalē viesnīcā, pavadījis neskaitāmas naktis ar viņu kopā gan savās, gan viņas mājās; ticies ar vairākām citām meitenēm un ko tik vēl ne.

Nenožēloju, ka visu izlasīju, citādi var gadīties, ka viņš man būtu saskalojis smadzenes un beigās nebūtu aizgājusi, vien pati sev ieskaidrotu, ka gan jau man tikai izliekas, ka tieku krāpta. Bet vispār, ja es nebūtu pārliecināta, ka kaut kas nav kārtībā, otra telefonā un īpaši epastos vai soc.portālos nelīstu, man ļoti nepatīk tā sajūta, kad izložņāju visu otram aiz muguras.

Ja nākotnē vēl ar kādu būšu kopā, ceru, ka šī pieredze neparādīsies kā nepatīkama trauma, kuras rezultātā sākšu kļūt par spiegu.(t)